16. Februāris 2023 17:17
Domnīca / brīvais mikrofons
Rezultātam pieskaņotā formula likumsakarīgi pievīla...
4
Pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-17-01, tiesas izbrāķētā likuma kvalitāti, visticamāk, tika lemts panākt ar likumprojekta anotācijas kvantitāti jeb lappušu skaitu un atsaucēm uz “autoritātēm”. Rezultāts ir likumsakarīgs, proti, absolūti nederīgs

Saeima 2021. gada 30. septembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, papildinot to ar 38., 39., 40., 41. un 42. pantu. Likuma 38. panta pirmā daļa un otrās daļas pirmais un otrais teikums paredz zemes lietošanas tiesības par labu būvei, uz tām attiecinot Civillikuma noteikumus par reālservitūtu, kā arī nosaka fiksētu zemes lietošanas maksas apmēru četru procentu apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.

Par šo vairāki zemes īpašnieki Latvijas Republikas Satversmes tiesā ir iesnieguši konstitucionālās sūdzības, kas apvienotas lietā Nr. 2022-02-01 “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās, otrās daļas un 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī 92. panta pirmajam teikumam.

Tieslietu ministrija, sniedzot Satversmes tiesai savu viedokli šajā lietā, tostarp attiecibā uz likumiskās lietošanas maksas apmēru, ir  norādījusi, ka “Ienākumi 2,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ir lielā mērā balstīti Latvijas Bankas ekspertu analīzē, kas ir vērtēta Piespiedu nomas reformas izstrādē, kā arī tika detalizēti skatīta Satversmes tiesas lietas Nr. 2017-17-01 izskatīšanas ietvaros. Tomēr par Latvijas Bankas analīzi ir jāuzver, lai arī tā ir pareiza, tā nav pilnīga, t.i., tās rezultāts ir pareizs, kamēr centrālo banku procentu likmes ir ap nulles vērtību.”

Pat neskatoties uz Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā piesaukto Latvijas Bankas ekspertu nekompetenci cenu regulēšanā jeb pieredzes trūkumu individuālo cenu un kapitāla atdeves likmju noteikšanā, ministrijas darbinieku veikto aprēķinu nederīgumu, kā arī tur izdarīto pieņēmumu un izteikto apgalvojumu aplamību, ir secināms, ka "rezultāts nav pareizs" ne tikai aplamās metodikas dēļ, bet arī tāpēc, ka "centrālo banku procentu likmes" vairs noteikti nav “ap nulles vērtību”. Tieši otrādi - tās ir tādas pašas vai pat pat lielākas nekā tad, kad Satversmes tiesa 2009. un 2011. gadā pat 5% atzina par Satversmei neatbilstošu likmi - gan krājobligāciju kupona likme (~4.1%), gan Latvijas valdības vērstpapīru ienesīgums (~3.75%), gan arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmes (3-3.5%) ir tālu no "nulles vērtības", secīgi, ja tās tiktu piemērotas un ievietotas likuma autoru piedāvātajās formulās, šādi aprēķinātā “taisnīgā” atlīdzība par zemes lietošanu būtu aptuveni 7.5% no zemes kadastrālās vērtības gadā.

https://www.dropbox.com/s/kek6dtp1y2glrup/Euribor%2012%20m.JPG?dl=0

https://www.dropbox.com/s/gfz8j8dslax2yno/LV%2010%20gadu.jpg?dl=0

Euribor chart - graphs with historical Euribor rates (euribor-rates.eu)

 
 
4 KOMENTĀRI
 
:)
17. Februāris 2023 / 16:06
1
ATBILDĒT
Kāpēc gan valstij vajadzētu mūžīgi garantēt kaut kādu noteiktu peļņu komersantiem, kuri zemi zem daudzdzīvokļu mājām iegādājās vieglas peļņas dēļ?
Katrā biznesā ir savi riski, valsts var pieņemt likumus kas kādu biznesu ierobežo, piemēram, ātrie kredīti, azartspēles, alkohola tirdzniecība naktīs. Arī šis zemes izīrēšanas bizness valstij nav vajadzīgs.
Normunds Šlitke > :)
17. Februāris 2023 / 16:39
2
ATBILDĒT
Pirmkārt, valsts neko nevienam zemes īpašniekam nekad nav garantējusi. Tā ir aplama izpratne par tiesību normu būtību. Otrkārt, demokrātijas un ar to cieši saistītās tirgus ekonomikas principi paredz cienīt un respektēt privātīpašumu (piemēri no pretējā ir atliku likām). Tas, citastarp, ir noteikts arī Satversmē un starptautiskajos līgumos, kuriem Latvija ir pievienojusies.
Otrkārt, valstij nekas nav jāgarantē vai jāierobežo, tieši otrādi - ekonomika ir jāliberalizē.
Nevaru iedomāties demokrātiju un brīvības bez privātipāšuma respektēšanas.
Patiesi, īpašuma konfiskācijas un nacionalizācijas riski pastāv jebkurā biznesā, taču demokrātijās uz Ziemeļiem un Rietumiem no Latvijas tie ir visai noecīgi un vērā neņemami. Latvijā šie riski pieaug ik gadu, kas draud ar investīciju apsīkumu un labklājības kritumu.
Visbeidzot, sociāli atbildīgai valstij ir jāsper soļi strīdīgu un nedabisku attiecību izbeigšanai, ne tikai ar likumiem, bet arī ar aktīvu iesasti.
:) > Normunds Šlitke
17. Februāris 2023 / 17:34
1
ATBILDĒT
Kas tad ir tie maksājamie 4%, kurus ir vēlēšanās paaugstināt uz 7% vai cik nu tur, ja ne valsts garantētais ienākums?
Privātīpašumu jau respektē, neviens taču to nopirkto zemi nost neņem. Visi projekti paredz to atpirkt, un pat par esošo kadastrālo vērtību, nevis iegādes vērtību.
Nespēju iedomāties, kā šajās piespiedu nomas attiecībās var darboties valsts nekontrolēta ekonomika. Šie 30 gadi jau ir parādījuši, ka nenosakot precīzu atlīdzības procentu un citus nosacījumus, ir tikai bezgalīgi tiesas procesi.
Normunds Šlitke
16. Februāris 2023 / 17:55
1
ATBILDĒT
Valsts parāda vadība. Valsts kases 2022. gada 4. ceturkšņa biļetens
https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/SSD/P%C4%81rskati/Ceturk%C5%A1%C5%86a%20bi%C4%BCetens/2022/Ceturk%C5%A1%C5%86a%20bi%C4%BCetens_4C_2022.pdf
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties