Minētais komentārs saturēja šādus apgalvojumus: “Normunds Šlitke ir sabiedrībai ārkārtīgi bīstama persona, jo slepeni, slēpti un maskēti lieto elektromagnētiskos masveida iznīcināšanas ieročus; Šlitkem piederošie uzņēmumi ir bruņotas bandītu bandas rūpals!! Šlitke ir iesaistījis organizētajā noziedzībā Jāni Bergu, Normundu Bergu un Jāni Bordānu, Arti Pabriku un SEB banku u.c.. Ir aizdomas, ka viņi izraisīja mantkārīgā nolūkā Covid pandēmiju, lai kļūtu par miljonāriem, lietoja un lieto ieročus, izdarīja un izdara kibernoziegumus, krāpšanu, slepeni cilvēkus selektīvi iznīcina, slepeni noslepkavojot tā, lai no malas vērotājam nerastos aizdomas par notiekošo, ir izdarījuši genocīdu un marodēšanu..., kā arī, ir cieši saistīti ar noziedzīgu oligarhu grupējumu, viņi visi ir pārņemti ar elektroniskās verdzības ieviešanu Latvijā ikdienā, profesionāli atmazgā naudu lielā apmērā, ir radikulizējušies un globalizējušies, ir izdarījuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.”

Šis komentārs būtiski pārkāpj ne vien portāla “Jurista Vārds” komentēšanas noteikumus, bet arī Krimināllikuma normas par neslavas celšanu masu informācijas līdzeklī. Lai arī satura dēļ tas ir uzskatāms par acīmredzamu pārspīlējumu jeb alegorisku kiču, vai arī cilvēka ar acīmredzamiem mentāla rakstura traucējumiem slimības izpausmi, tomēr kāds lasītājs šo informāciju var arī uztvert nekritiski jeb nopietni. Jo vairāk, uzskatot, ka komentāra autora nolūki var arī būt apzināti prettiesiski, piemēram, mēģinot ietekmēt AML (noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas novēršanas) informatīvās sistēmas, lai nodarītu tīšu kaitējumu komentārā minēto personu reputācijai, vienlaikus vēloties tā palikt nesodītam, lūdzu Valsts policiju uzsākt kriminālprocesu komentāra autora un viņa motīvu noskaidrošanai.

Iesniegumā Valsts policijai norādīju, ka ar visnotaļ cienījamajiem uzņēmējiem Jāni Bergu un Normundu Bergu personīgi neesmu pazīstams, lai arī esam mācījusies vienā laikā vienā un tajā pašā RTU fakultātē, norādot, ka arī politiķi Arti Pabriku personīgi nepazīstu. Ar elektromagnētismu pats profesionāli nenodarbojos un nekad lāga neesmu nodarbojies. Arī ar EMI radošajiem masu iznīcināšanas ieročiem man nav bijis un nav nekāda sakara. Manis izveidotie, iegādātie vai vadītie uzņēmumi nav saistīti ar organizēto noziedzību un nav “bruņotas bandītu bandas rūpals”, par Covid-19 pandēmijas izraisīšanu pat nerunājot. Apzināti nepatiesais paziņojums, ka es “izdaru kibernoziegumus, veicu krāpšanu, selektīvi un slepeni iznīcinu cilvēkus, viņus noslepkavojot tā, lai no malas vērotājam nerastos aizdomas par notiekošo, profesionāli atmazgāju naudu lielā apmērā un izdaru kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci”, formāli ir tīša un apzināta neslavas celšana masu informācija līdzeklī, lai arī ir slēpta aiz acīmredzama pārspīlējuma jeb pilnīga absurda.

Esmu privātpersona. Neesmu politiska persona, tāpēc man nav pienākuma paciest pret mani vērstos izteikumus presē un ar tiem samierināties. Vienlaikus apvainojumi ir tik nopietni (slepkavības, naudas “atmazgāšana”, genocīds un noziegumi pret cilvēci), ka tos nav pienākums paciest arī publiskai personai. Uzskatot, ka iespējamais noziedzīgais nodarījums ir veikts Rīgā, Bruņinieku ielā 36, kas ir laikraksta Jurista Vārds redakcijas adrese, vērsos VP RRP Rīgas Centra iecirknī, kurā 2021.gada 13.maijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr.11087035321 uzsākšanu. Pateicoties Valsts policijas ātrai, aktīvai un efektīvai rīcībai un portāla “Jurista Vārds” redakcijas atsaucībai, komentāru autors un tā motīvi tika noskaidroti, bet pats kriminālprocess 2023. gada 30. jūnijā izbeigts.

Valsts policija noskaidroja, ka komentāru ir rakstījusi persona, kura bija atbildētāja statusā 2019.gadā ierosinātajā un 2020.gadā izskatītajā civillietā par aptuveni 100 euro (!) parāda piedziņu no komentāru autores, kurā es, savukārt, pārstāvēju prasītāju. Jau toreiz šī civillieta pievērsa uzmanību ar neadekvātajiem - lietas apstākļiem un prasības summai klaji nesamērīgajiem - atbildētājas vairākkārtējiem paskaidrojumiem tiesai – rokrakstā uz vairāk kā 200 (!) lapām. Tā 2020.gada 14.janvārī vien tiesā tika iesniegti atbildētājas ar pašas roku rakstīti paskaidrojumi uz 152 lapām, neskaitot to pielikumus. Savukārt 21.janvārī – vēl 66 lapas rokrakstā. Faktiski šie paskaidrojumi bija identiski vai līdzīgi komentāram, kuru dēļ minētais kriminālprocess tika uzsākts.

Procesa virzītājs savu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ir pamatojis ar to, ka Krimināllikuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Tādejādi noziedzīgais nodarījums ir darbība vai bezdarbība, kas atbilst Krimināllikumā noteiktam noziedzīga nodarījuma sastāvam - likumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un pietiekams, lai kaitīgu darbību vai bezdarbību atzītu par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu. Ja personas nodarījumā trūkst kaut vienas no Krimināllikumā paredzētajām pazīmēm, tās nodarījumā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva (sk. U.Krastiņš, VLiholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VĪII1 nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 38.lpp.). Krimināllikuma 157.panta otrajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tas ir, par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu masu saziņas līdzeklī. Zinātniskajā literatūrā ir uzsvērts, ka neslavas celšanas priekšmets ir izdomājums, kas var atteikties uz pagātnes vai tagadnes apstākli vai faktu un apkauno cietušo (sk. U.Krastiņš, VLiholaja. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (1X-XVIInodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 405.Ipp.).

“Izvērtējot konkrēta komentāra tekstu, kas tika publicēts internēta vietnē, un kurā ir minēts cietušā Normunda Šlitke vārds un uzvārds, izmeklētājs pilnīgi piekrīt cietušā viedoklim, ka komentāra tekstu tā satura dēļ var uzskaitīt par acīmredzamu pārspīlējumu vai arī cilvēka ar acīmredzamiem mentāla rakstura traucējumiem slimības izpausmi. Uz šo norāda apgalvojumi par “elektromagnētisko masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu”, kas pasaulē neeksistē (autora piezīme: EMI gan eksistē kā viens no kodolsprādziena nodarītā kaitējuma jeb postījumu izpausmēm). Izmeklētājs uzskata, ka jebkurš vidusmēra komentāra lasītājs, komentāra sākumdaļā izlasot šādu izdomājumu, acīmredzami sapratīs, ka komentāra autoram varētu būt augstāk aprakstītas īpašības. Izmeklētājs neuzskata, ka, turpinot lasīt komentāru, lasītājs tālāk vērtēs to nekritiski un uzskatīs komentārā esošus izdomājumus par īstenībā esošajiem faktiem.

Kaut gan teksta komentārs satur izdomājumus attiecībā pret cietušo Normundu Šlitki, tomēr ņemot vērā iepriekš norādīto apstākli, konkrētajā gadījumā cietušā gods un cieņa, izmeklētāja prāt, netika apdraudēti. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums (Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkts). Procesa virzītājs, ja noskaidroti Kriminālprocesa likuma 377.pantā minētie apstākļi, pirmstiesas kriminālprocesu izbeidz (Kriminālprocesa likuma 392.panta pirmā daļa). Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, 392.panta pirmo daļu un 392.1 pantu, [procesa virzītājs] nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret XX un kopumā.”

Secināms, ka neadekvātos komentārus rakstījusī persona, visticamāk, nav saucama pie kriminālatbildības savas garīgās veselības stāvokļa dēļ. Šai sakarā pārdomas raisa divi jautājumi:

1. vai pārspīlēti agresīvi un pirmsšķietami absurdi apgalvojumi masu informācijas līdzeklī paši par sevi  izslēdz kriminālatbildību par neslavas celšanu, piem.: “Jonatans Kaltenbrunners mājas sienā ir ievietojis radioaktīvu kapsulu, lai slepus nogalinātu dzīvokļa īpašnieci; Normunds Šlitke ir slepus aizvedis uz Belizu gandrīz 3 miljonus euro skaidrā naudā (piezīme: ko tādu par mani rakstīja, visticamāk, Jānis Kučinskis, kur kriminālprocess šo apgalvojumu sakarā “velkas” jau 6 gadus)?

2. vai secinot, ka aizdomās turamajai personai ir garīga rakstura traucējumi, kriminālprocess ir jāizbeidz nozieguma sastāva trūkuma dēļ, vai tomēr ierosinot turpināt procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un nododot krimināllietas materiālus prokuroram (Kriminālprocesa likuma 401. panta pirmās daļas 4. punkts)?