20. Marts 2014 21:26
Domnīca / brīvais mikrofons (arhīvs)
Objektīvā izmeklēšana un sacīkstes princips civilprocesā
12

Jautājums diskusijai:

"Kā tas nākas, ka Augstākā tiesa var pēc savas iniciatīvas ieskatīties Lursoft datu bāzē, kuras saturam nav juridiska spēka, lai konstatētu, ka kāda no pusēm ir beigusi pastāvēt (izslēgta no Komercreģistra) un tādejādi izbeigt skatīt civillietu kasācijas instancē, savukārt pirmās instances tiesa nevar pat pēc puses lūguma ieskatīties sev pieejamā Iedzīvotāju reģistra datu bāzē, lai izpildītu Civilprocesa likuma 155. panta piekto daļu, proti, pārbaudītu ieradušos personu identitāti."

Manuprāt, ne viena, ne otra darbība neatbilst Civilprocesa likuma 10. pantā ietvertā sacīkstes principa tvērumam.

 
 
12 KOMENTĀRI
 
refleksija
1. Aprīlis 2014 / 10:01
1
ATBILDĒT
bez pretenzijām uz viedumu šajā jautājumā, bet- vai tiesa gadījumā netiek apmaksāta no visu ļaužu samestiem nodokļiem?
šajā sakarā liekas dīvains apgalvojums,ka tiesa nedrīkst konstatēt iemeslus,kuru dēļ šī dārgā procedūra ir kļuvusi bezjēdzīga.
cilveks
28. Marts 2014 / 11:13
0
ATBILDĒT
citāts no sprieduma:
"Kasācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa pārkāpusi savas kompetences robežas, ielūkojoties Lursoft datubāzē un iegūstot
informāciju par statūtiem. Tiesai nav liegta iespēja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai izmantot vispārēju
informāciju no publiska reģistra, kā arī pēc sava ieskata izmantot likumus un citus normatīva rakstura avotus, pie kādiem pieskaitāmi
arī arodbiedrības statūti. Tāpēc šis kasācijas sūdzības arguments ir noraidāms.
(SKC-1417-14)"
Daiga > cilveks
28. Marts 2014 / 18:12
0
ATBILDĒT
Lursoft ir privātpersonas vesta datu bāze, kuras sniegtajai informācijai nav juridiska spēka. Uzņēmumu reģistra informācija, izņemot, piemēram, Maksātnespējas reģistru, nav visiem publiski pieejama.
Omļašs Seskis
21. Marts 2014 / 09:46
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz normatīvo aktu juridisko spēku, uzticēties var tikai laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukātajai versijai , varbūt arī vēl Augstākās Padomes un Ministru kabineta ziņotājam. Lai arī likumdevējs ir noteicis, ka elektroniskā publikācija ir oficiālā publikācija, praksē tas sagādā problēmas, jo elektroniskajai publikācijai ir pieeja neierobežotam personu lokam, kas var izdarīt labojumus elektroniskajā versijā, piemēram, tā dēvētie datorurķi. Līdz ar to persona, kura vēlas iepazīties ar normatīvā akta tekstu, vietnē likumi.lv var atrast visdažādākās viena normatīvā akta interpretācijas.
Vēl sarežģītākā situācijā ir tiesas, kurām ir tikai ierobežotas iespējas atrast oriģinālo likuma tekstu. Atsevišķs stāsts ir pašvaldību saistošie noteikumi, kur tikai izredzētie spēj orientēties un atrast spēkā esošos grozījumus.
Tātad, piemēram, tiesnesim ir iespēja iegādāties likuma, direktīvas, regulas vai cita normatīvā akta tekstu papīra formātā un pēc tam bibliotēkās, arhīvos vai citās sabiedriskās vietās meklēt grozījumus, kopēt tos un līmēt klāt vai virsū oriģinālajam tekstam, protams, iepriekš saskaņojot savu rīcību ar autortiesību aizsardzību uzraugošo iestādi.
Otrs ceļš ir izmantot elektroniski pieejamos resursus - likumi.lv, ES vietnes un piemērojot empīrisko dzīves pieredzi un dedukciju, salīdzināt ar citās vietnēs esošajām redakcijām. Samērā bieži oriģinālos likuma tekstus var atrast failu apmaiņas vietnēs (torrent), bet tur tie pieejami par maksu, vai arī kaut kas jādod pretī, tāpēc tiesneši no savas puses tur ievieto tiesas nolēmumu beta versijas lejupielādei.
Saistībā ar Lursoft Uzņēmumu reģistru, CSDD datu bāzi, Iekšlietu ministrijas un Sodu reģistru, Tiesu informācijas sistēmu, Personas datu pārlūku, datorizēto zemesgrāmatu, VSAA un VID reģistriem, Valsts zemes dienesta informācijas sistēmu, ticēt šiem reģistriem var vienlīdz kā sociālajai vietnei draugiem.lv vai līdzīgiem feisbukiem. Turklāt procesa dalībnieki izveido alternatīvas šiem reģistriem, kur, tiesnesis, nepamanot lapas līdzīgo noformējumu, savāc apzināti nepatiesu informāciju. Tādējādi, lai noskaidroto objektīvo patiesību, tiesa no oficiālajiem reģistriem pieejamo informāciju ievieto sociālajos portālos, tā teikt, nodod tautas apspriešanai, un agrāk vai vēlāk ienākas raža - objetīvās patiesības dimantiņš, kas tiek noslīpēts līdz briljanta elegancei.
Jānis Lapsa
21. Marts 2014 / 09:34
0
ATBILDĒT
Īsti nesaprotu, par ko ir "cepiens" :)
Ja var piekrist vispārzināmam viedoklim, ka tiesām nav konsekvences un katrs dara kā grib, tad kur ir problēma konkētajā situācijā?
Vai tad, ja kāda no pusēm beigusi pastāvēt, lieta nav jāizbeidz? Vajadzēja atlikt un uzlikt kādam par pienākumu iesniegt UR izziņu? Tai pusei, kuras vairs nav ? :)
Daiga > Jānis Lapsa
21. Marts 2014 / 10:15
0
ATBILDĒT
"Cepiens" par to, ka izbeigt lietas nav kasācijas instances kompetence. Kasācijas instancei ir jāvērtē apelācijas instances tiesas pieļauto procesuālo un materiālo normu pārkāpumi, vēl jo vairāk, ja Civilprocess paredz šādas tiesības tikai 1. instances tiesai, kuras lēmumi ir pārsūdzami (CPL B daļa Tiesvedība pirmās instances tiesā CPL 224. panta otrā daļa).
Jānis Lapsa > Daiga
21. Marts 2014 / 11:12
0
ATBILDĒT
Dārgā Daiga!

Man prieks, ka akcentē šīs problēmas, tomēr jaunajiem juristiem raksturīgi ir lasīt likuma normas atrauti vienu no otras, nevis vērtēt kopsakarībā.
Nevar nekādi piekrist, ka izbeigt tiesvedību var tikai 1.instances tiesa - salīdzinājumam skatām CPL 440.pantu (var apelācijas tiesa) un CPL 474.panta 3.punkts. Diskutējams patiesi ir jautājums par kasācijas instances tiesībām, jo normas izriet, ka izbeigt var tad, ja otrā instance nav to izdarījusi. Bet ir pilnīgi ir skaidrs, ka tiesvedība ir izbeidzama, ja puses vairs nav un tiesību pārņemšana nav iespējama. Iesaku izlasīt CPL komentāru (2012.gads) 848.-852.lpp., kuru sniedzis senators A.Laviņš, kurš norāda gan uz jautājuma strīdīgumu, gan normas nepilnību, bet argumentēti sniedz viedokli, kāpēc izbeidzot tiesvedību kasācijas instancē tiek sasniegts mērķis gan no lietderības, gan tiesiskuma viedokļiem.

Jauku dienu un veiksmi!
Daiga > Jānis Lapsa
21. Marts 2014 / 11:27
0
ATBILDĒT
Dārgais, Jāni!

Pilnībā piekrītu, ka mans apgalvojums par tiesas tiesībām izbeigt lietu ir nepecīzs un ka lietu var izbeigt arī apelācijas instance, kuras kompetencē ietilptu arī nosakaidrot tiesību pārņemšanas iespējamību.
Tomēr tulkojot likuma normas sistēmā, no judikatūras un tiesiskuma viedokļa, ja kasācijas instance ir ierosinājusi kasācijas tiesvedību, kasācijas sūdzība būtu jāizskata un gadījumā, ja apelācijas tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai, tad apelacijas tiesas kompetencē būtu jautājums par tiesvedības izbeišanu gadījumā, ja tiek noskaidrots, ka kāda no pusēm ir beigusi pastāvēt un nav iespējama tās tiesību pārņemšana.
Arta Snipe > Daiga
21. Marts 2014 / 18:41
1
ATBILDĒT
Manuprāt, kasācijas instancē izbeigt tomēr nevar, jo tas ietver lietas faktisko apstākļu pārbaudi. Tiesa šajā stadijā, rakstveida procesā, nevar noskaidrot, vai pusei ir vai nav tiesību pārņēmēju. Mums vienā lietā reiz kasācijas instances tiesa lietu apturēja, jo kaut kā bija tapis zināms, ka viens no lietas dalībniekiem ir miris, bet tad savā nodabā nolēma atjaunot tiesvedību, jo saprata, ka kasācijas instancē tam, vai lietas dalībnieks ir dzīvs vai miris, nav nekādas nozīmes. Atdodot (vai neatdodot) lietu atpakaļ apelācijas instances tiesai, tā tad lai lemj, ko darīt. Judikatūras atziņām lietas dalībnieku dzīvība vai izbeigšanās ir mazsvarīga :)
Proficius Aliri
21. Marts 2014 / 00:03
0
ATBILDĒT
Nevajadzētu sacīkstes principu pārlieku absolutizēt un tā tvērumu izvērst tik plašu. Sacīkstes princips vispārīgi attiecas uz pušu procesuālo tiesību realizāciju (CPL 10.p. 1.d.). Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude, personu identitātes un pārstāvju pilnvaru pārbaude tomēr ir tiesas pienākums. Cits jautājums, kādiem līdzekļiem tiesa to dara...
Procesa virzībā tiesas lomai nevajadzētu būt tik atturīgai. Jau civilprocesa zinību klasiķis Bukovskis rakstīja, ka procesam nepieciešami pastāvīgi grūdieni. Turklāt viena no pusēm bieži pēc iespējas "procesa nobeigšanu" kavējot. Tamdēļ pareizākais esot apvienot tiesas un pušu iniciatīvu. (Civīlprocesa mācības grāmata, 241=242.lpp.)
Sannija Matule
20. Marts 2014 / 22:24
1
ATBILDĒT
Pagājušonedēļ Advokatūras dienas ietvaros notika konference par tiesu procesu efektivizāciju, un tur izskanēja arī jautājums par sacīkstes principu cp un tiesas lomu kontekstā ar šo principu. Precīzi necitēšu, bet no tiesu sektora vairākkārt izskanēja uzsvars, ka arī cp tiesa nav vienkāršs malā stāvētājs un vērotājs, kā nu abas puses savstarpēji cīnās, bet gan tiesai būtu jāgūst pietiekams priekšstats-pārliecība par objektīvo patiesību (to gan nevajadzētu sajaukt ar objektīvās izmeklēšanas principu).
Piemēram, kā minēja viena tiesnese, arī situācijā, kad atbildētājs pilnībā atzīst prasījumu, prasītājam ir jāiesniedz pierādījumi, kas pamato viņa prasījumu, jo tiesai ir jāpārliecinās, ka tas ir pamatots un apmierināms.
Jūsu jautājuma kontekstā - acīmredzot tiesas praksē dažkārt arī mēdz rīkoties vai nerīkoties, lai par kaut ko pārliecinātos pašas, nevis to secinātu, vadoties pēc pušu iesniegtiem-neiesniegtiem pierādījumiem un faktiem.
Daiga Nāckalna > Sannija Matule
20. Marts 2014 / 23:00
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ja objektīvo patiesību noskaidro pēc puses lūguma, piemēram, izprasot no norādītajām personām rakstveida pierādījumus vai ieskatoties publiskos vai tiesai pieejamos reģistros, kam ir juridisks spēks, bet ne jau pēc savas iniciatīvas meklējot pierādījumus par labu kādai no pusēm vai meklējot iemeslus, lai izbeigtu lietu. Šādas darbības jau atgādina objektīvās izmeklēšanas principu. Tikpat labi tiesa varēja mēģināt noskaidrot, vai nav procesuālo tiesību pārņēmēja, lai gan faktisko apstākļu noskaidrošana, kā arī lemt par tiesvedības izbeigšanu, ja vien tas nebija jālemj apelācijas instances tiesai, nav kasācijas instances komptence.
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties