23. Jūlijs 2015 10:03
Domnīca / brīvais mikrofons
Par Saeimas komisiju un Valsts prezidenta (ne)tiesībām izprasīt no tiesas slēgtas lietas materiālus
2

Kriminālprocesa likuma 375. panta (Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem) pirmā daļa nosaka, ka Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Tātad, ir tikai divas strikti un izsmeļoši nodalītas personu kategorijas, kuras kriminālprocesa laikā  drīkst iepazīties ar krimināllietas materiāliem:

1.       amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu;

2.       personas, kurām amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, attiecīgos krimināllietas materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Minētais liek izdarīt sākotnēju secinājumu, ka citi likumi nevar paredzēt kārtību, kādā personas, kas neveic kriminālprocesu, var iepazīties ar krimināllietā esošajiem materiāliem.

Turklāt, arī personas, kuras krimināllietas materiālu kopijas ir ieguvušas likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi tos nedrīkst uzrādīt citām personām (protams – valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama).

No otras puses ir vispārējie tiesību akti, piemēram, Tiesībsarga likums, Tiesnešu disciplinārās atbildības likums, likums „Par tiesu varu”, kuri paredz citu kārtību:

Tā likuma „Par tiesu varu” 28.4 pants paredz, ka slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli [..] ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.3 panta trešajā daļā,

proti,  citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību.

 Tādējādi, likums „Par tiesu varu” būtiski paplašina to personu loku, kurām ir pieejami lietas materiāli, tostarp, krimināllietās, kas izskatāmas slēgtās sēdēs, ka vienīgos kritērijus nosakot:

1.       Šai personai ir jābūt valsts pārvaldes vai tiesu varas institūcijai (no kā varētu saprast, ka likumdošanas varas iestādes, piemēram, Saeima, Valsts prezidents vai tiesībsargs nav šo personu skaitā);

2.       Attiecīgās krimināllietas materiāliem ir jābūt nepieciešamiem šīs institūcijām funkciju veikšanai.

Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktu ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, tostarp, par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību, ir tiesīgs tieslietu ministrs, kurš, ja ir pamats ierosināt šādu lietu, organizē saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi un pieprasa tiesneša rakstveida paskaidrojumus, tieslietu ministrs ir institūcija, kurai atklātā vai slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, jo tie ministrijai nepieciešami savu funkciju veikšanai likuma „Par tiesu varu” 28.3  un 28.4 izpratnē.

Uzskatu, ka tik plaša Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmās daļas interpretācija un tā pretstatīšana likuma „Par tiesu varu” 28.3  un 28.4 pantiem nav pareiza un apdraud gan izmeklēšanas, gan privātās dzīves noslēpuma, gan arī komercnoslēpuma (industriālā noslēpuma) nosargāšanas iespējas.

Tā, piemēram,  komercnoslēpumi, kuru vērtība mērāma miljonos vai miljardos euro nav pasargājami Latvijas tiesiskajā telpā, jo amatpersonu atbildība uz tās apmērs nav samērojams ar neatgriezenisko kaitējumu, kāds var tikt nodarīts ar lietas dalībniekiem un ar to nesaistītām personām, kas var būt risks ievērojamai kaitējuma atlīdzībai no valsts budžeta, kā arī iemesls, kāpēc Latvijā (tāpat kā Krievijā) nav vietas lielām starptautiskajām korporācijām.

Vienlaikus, tas dod atbildi arī uz jautājumiem, kā masu informācijas līdzekļos ir nonākušas ziņas par netiklo darbību pret nepilngadīgu personu nozieguma detaļām, kā arī sensitīva un nekādā gadījumā neizpaužama informācija par citiem noziegumiem, tostarp, nepilngadīgas meitenes slepkavību Skultē pirms dažām dienām.           

 

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
2 KOMENTĀRI
 
Imants
26. Oktobris 2016 / 00:28
0
ATBILDĒT
Jā, jā, visu varu advokātiem, kuri var visu par visiem izprasīt informāciju, vai slēpt fiktīvos līgumus, kurus advokāti sagatavo valdībai, pēc tam kuri valdību padara par ķīlniekiem, tie jāslēpj no tautas acīm. Tāpat par Liepājas Metalurgu", par Parex (Citadeles) pārdošanu un visi citi, ko raksta konsultanti no Japānas un Francijas.
Baraks Osama
23. Jūlijs 2015 / 11:07
0
ATBILDĒT
Par izpildvarai un tiesu varai nepiederošu institūciju tiesībām iegūt lietas materiālus var piekrist - diemžēl varas dalīšanas jēdziens daudziem sabiedrībā ir svešs, ko pierāda gadījumi, kad iedzīvotāji vāc parakstus un vēršas pie Saeimas vai prezidenta ar šo institūciju kompetenci absolūti nesaistītās jomās. Jautājums tikai - vai ar jēdzienu "krimināllietas materiāli" automātiski aptveras jebkādas ziņas par faktiem, kam ir nozīme konkrētās lietas izskatīšanā? Ja šo jēdzienu interpretējam tik plaši, tad faktiski tiek uzlikts moratorijs medijos un citur publiski izplatīt detalizētu informāciju par notikumiem, saistībā ar kuriem ir ierosināta krimināllieta. Nedomāju, ka tas ir samērīgi un kalpo sabiedrības interesēm, arī par ārvalstīm neesmu dzirdējis, ka likums noteiktu tik stingras prasības šo ziņu aizsardzībai.
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties