Līdz šim kasācijas instancē, tāpat kā pirmās instances un apelācijas instances tiesā, fiziskās personas lietas tiesā varēja vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību, kas varēja arī nebūt advokāti. Tāpat arī juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā varēja vest to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji, kas varēja nebūt advokāti.
„Tas ir pussolis uz priekšu, tādēļ, protams, vērtējams pozitīvi” – 19.decembra Civilprocesa likuma grozījumus vērtē Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs.

Augstākās tiesas priekšlikums bija vēl kardinālāks – lai nodrošinātu profesionālu tiesvedības procesu un paātrinātu lietu izskatīšanu, kasācijas instances tiesā lietas vest tikai zvērinātiem advokātiem. Civillietu departamenta priekšsēdētājs jau pagājušā gada Augstākās tiesas plēnumā norādīja, ka zvērināta advokāta institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā tiesāšanās procesu padarīt profesionālāku un līdz ar to arī efektīvāku.

Provizoriskie statistikas dati liecina, ka 2013.gadā vairāk par 70% no Civillietu departamentā kasācijas kārtībā saņemtajām lietām kasācijas tiesvedības ierosināšana tika atteikta, jo jau ir izveidojusies stabila judikatūra vai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu. Attiecīgi zvērinātam advokātam būtu atbildība pārzināt kasācijas instances judikatūru un nemaldināt klientu, iesniedzot kasācijas sūdzību, kurai nav pamata tikt pieņemtai.
Aizvadītā gada 19.decembra Civilprocesa likuma grozījumi nedod ekskluzīvas tiesības tikai zvērinātiem advokātiem pārstāvēt personu civilprocesā, tomēr ir solis uz profesionālāku tiesvedību un ļauj cerēt, ka kasācijas instancei būs vairāk iespēju skatīt tikai tādas lietas, kuras ir nozīmīgas judikatūras veidošanai.