Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka darba efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no cilvēkresursu politikas, un, tikai stratēģiski investējot un gūstot politisko atbalstu, iespējams celt visas valsts pārvaldes darba kvalitātes un profesionalitātes līmeni.

„Nepieciešamību pēc uzsākto cilvēkresursu reformas virzības nostiprina arī paredzamā Latvijas dalība Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un Latvijas Prezidentūra ES Padomē. Veiksmīgai Latvijas pārstāvībai prioritāri svarīga ir darbinieku kompetenču un sadarbības mehānismu pilnveide publiskās pārvaldes darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai,” norāda E.Dreimane.

Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka „situācija valsts pārvaldes cilvēkresursu jomā joprojām ir kritiska – kadru mainība pagājušā gadā sasniedza 14,3%. Tāpat turpinās augstas raudzes profesionāļu aizplūšana no valsts pārvaldes, kas grauj gan uzsākto reformu efektīvu turpinājumu, gan institucionālo atmiņu un ilgtermiņā rada riskus valsts pārvaldes profesionālai darbībai. Reformas cilvēkresursu politikā ir prioritāte, un šogad iesāktais jāturpina vēl straujāk, t.sk., Valsts dienesta ieviešana,” uzsver E.Dreimane.

Viņa arī norāda, ka plānveidīgu, vispusīgu un kvalitatīvu cilvēkresursu un valsts sniegto pakalpojumu attīstību nosaka gan valdības apstiprinātā Cilvēkresursu attīstības koncepcija, kas paredz profesionālas, mazas un efektīvas valsts pārvaldes attīstību, gan Nacionālais attīstības plāns (NAP2020).

Nemainīga valsts pārvaldes prioritāte ir arī līdzdalības iespēju un konstruktīvas sadarbības ar sabiedrību stiprināšana, kā arī sadarbības mehānismu pilnveidošana savā starpā. „Sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāte ir tieši atkarīga no valsts pārvaldes iestāžu sadarbības un pārresoriska redzējuma problēmu risinājumam. Būtiski, lai valsts pārvaldē izpratne par šo tiktu nostiprināta, t.sk., izpratne par komunikāciju ar sabiedrību – tai jānotiek pēc būtības. Savukārt sabiedrībā būtiski nostiprināt izpratni par līdzdalību kā reālu iespēju ietekmēt valdības lēmumu pieņemšanas procesus, sekmēt darba efektivitāti u.c., izmantojot jau šobrīd pieejamos līdzdalības rīkus,” skaidro E.Dreimane.

Nozīmīgs valsts pārvaldei izvirzītais mērķis šim gadam ir arī nozares regulējuma ietekmes izvērtējums, lai novērstu nesamērīgi birokrātiskas normas un atvieglotu ikdienu uzņēmējiem, ikvienam iedzīvotājam un sabiedrībai kopumā.

Rezultāti par valsts iestāžu padarīto izvirzīto mērķu sasniegšanā jāiesniedz Valsts kancelejā līdz 2014.gada 1.augustam un 2015.gada 1.februārim.