Valstī ir noteiktas atbildīgās institūcijas un ir izveidots mehānisms, kādā veidā personām iespējams apstrīdēt procesa virzītāja pieņemtos lēmumus. Savukārt Kriminālprocesa likumā ir noteiktas tās personas, kuras ir pilnvarotas veikt kriminālprocesu, kā arī izskatīt sūdzības par procesa virzītāja rīcību un izvērtēt pieņemtos lēmumus.

Kriminālprocesa likuma 26.pants paredz, ka noraidījumu, sūdzību un procesa organizatorisko jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem tiesībsargam nav deleģētas augstākminētās funkcijas.

Ja kāda no kriminālprocesā iesaistītajām personām (cietušais, viņa pārstāvis, aizturētais, aizdomās turamais vai viņa aizstāvis, vai liecinieks) uzskata, ka pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros ir pārkāptas viņa tiesības, tai skaitā, cilvēktiesības, sākotnēji ir jāvēršas ar iesniegumu pie uzraugošā prokurora. Uzraugošā prokurora sniegtā atbilde būs pārsūdzama amatā augstākam prokuroram – virsprokuroram. Savukārt virsprokurora sniegtā atbilde pārsūdzama attiecīgās tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram, kura sniegtā atbilde būs galīga.

Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību par likumības ievērošanu. Atbilstoši Prokuratūras likuma 6.panta otrajai daļai (prokuratūras neatkarība) Saeimai, Ministru kabinetam, valsts un pašvaldību ierēdņiem, visu veidu uzņēmumiem un organizācijām, kā arī personām ir aizliegts iejaukties prokuratūras darbā lietu izmeklēšanas vai citu prokuratūras funkciju izpildes laikā. Tiesībsargam likums nav deleģējis tiesības iejaukties prokuratūras iestāžu darbā vai pārbaudīt tās pieņemto lēmumu tiesiskumu.

Tomēr tiesībsarga pienākums atbilstoši Tiesībsarga likumā ietvertajiem principiem ir veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī personu tiesību aizsardzības mehānismiem. Līdz ar to, saņemot iesniegumus no personām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem kriminālprocesā, tiesībsarga pienākums ir informēt personu par viņa tiesībām aizstāvēt savas tiesības un norādīt uz konkrētajā situācijā pieejamajiem tiesību aizsardzības mehānismiem. Atbilstoši Iesniegumu likuma 4.panta nosacījumiem tiesībsargs ir tiesīgs pārsūtīt personas iesniegumu tai tiesību aizsardzības iestādei, kas ir kompetenta izvērtēt un pārbaudīt iesniegumā izklāstītos apstākļus, kā arī sniegt atbildi pēc būtības.

Ievērojot Tiesībsarga likuma 13.pantā noteiktās pilnvaras, tiesībsargs var lūgt procesa virzītāju vai prokuratūras iestādi sniegt ziņas par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem procesa virzītāja vai prokurora noteiktajā apjomā, ja tas nepieciešams sistēmiska rakstura problēmu izpētei normatīvajos aktos vai citos būtiskos gadījumos, kad uzskata to par nepieciešamu.