Grozījumu projektā ieviestas vien nelielas korekcijas, lielākoties tehniskas, kā arī mainīti termiņi dažādām darbībām. Sākotnējā redakcija paredzēja, ka pretendentu pieteikšanās termiņš amatu konkursā nedrīkst būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas. Šis likuma pants mainīts, nosakot, ka pretendentu pieteikšanās termiņu sāk skaitīt no konkursa izsludināšanas dienas un tas nedrīkst būt īsāks par 10 un garāks par 20 dienām.

Nelielas korekcijas ieviestas pārbaudes laika termiņam – sākotnējā redakcija paredzēja, ka pārbaudes laiks amatā ir seši mēneši, jaunā redakcija paredz, ka pārbaudes laiks nosakāms no trim līdz sešiem mēnešiem. Samazināts ir laiks, kādā jānovērtē ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta piemērotība darbam civildienestā – trīs nedēļu vietā tā būs nedēļa pirms pārbaudes laika beigām.

Ja līdz šim ierēdņa darbības izvērtēšanai iestādes vadītājs izveidoja speciālu komisiju, jaunā redakcija paredz, ka ierēdņa darbību un tās rezultātus katru gadu novērtē tiešais vadītājs vai iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā atbalstīti Ministru kabineta sēdē pagājušā gada pavasarī. Tie nepieciešami, lai varētu centralizēti sākt plānot atlases procesu.

Grozījumi likumā veikti saistībā ar Valsts kancelejas izstrādāto Cilvēkresursu attīstības koncepciju, un šis likumprojekts paredz stiprināt cilvēkresursu attīstības politikas koordinācijas funkciju Valsts kancelejā, lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu pārmaiņas valsts pārvaldē. "Līdz ar jauno atlases kārtību stratēģiskiem un augstākā līmeņa amatiem tiks nodrošināta labāko speciālistu atlase un mazināti korupcijas riski," sacīja Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte.

Patlaban valsts iestāžu vadītāju atlase ir katras iestādes kompetencē un ar Valsts kanceleju tiek saskaņoti tikai ierēdņa amata pārbaudes kritēriji. Taču līdzšinējā prakse liecina, ka pastāvošā kārtība, kad katra ministrija rīko iestāžu vadītāju atlases procesu, neveicina ne vienotu pieeju un labās prakses pārmantojamību, ne arī resursu efektīvu izmantošanu.

Lai izvairītos no pārpratumiem saistībā ar pieteikšanos uz amatu konkursiem, likumā tiek precizēts, ka sludinājumu par vakanto amatu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", paredzot, ka par konkursa izsludināšanas dienu uzskatāma diena, kad sludinājums par amata konkursu publicēts oficiālajā izdevumā. Lai nodrošinātu iespēju īsākā laikā aizpildīt vakantās amata vietas, plānots, ka pretendentu pieteikšanās termiņš vakantajiem amatiem nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas. Patlaban likumā noteikts, ka pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

Savukārt pretendenta, kuru plāno iecelt ierēdņa amatā pirmo reizi, darba izpildes novērtēšanu veic ne vēlāk kā nedēļu pirms pārbaudes laika beigām. Patlaban šis termiņš ir ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms termiņa beigām. Grozījumos arī noteikts, ka gadījumos, ja valsts civildienesta attiecības tiek izbeigtas ar valsts sekretāru, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāju, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāju, Valsts kancelejas direktoru, Pārresoru koordinācijas centra vadītāju un pārraudzībā esošas iestādes vadītāju pēc paša vēlēšanās vai pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, kuru apliecina ar rakstveida piekrišanu, Ministru kabineta lēmums nav nepieciešams.

Lai nodrošinātu labo praksi darba izpildes novērtēšanā, grozījumi paredz, ka ierēdņa darbību un tās rezultātus katru gadu novērtē tiešais vadītājs vai iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.