Ministru kabineta komiteja (MKK) 14.aprīlī akceptēja šo likumprojektu. Kā norādīts Tieslietu ministrijas (TM) likumprojekta anotācijā, likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu tiesiskajiem standartiem atbilstošu no procesuālā viedokļa vienkāršu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, kas nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību.

Veidojot jauno administratīvo pārkāpumu procesu, svarīgi panākt, ka ir noteiktas procesuālās garantijas pārkāpēja un cietušā cilvēktiesību aizsardzībai, lai nepieļautu, ka procesā var tikt pārkāptas, piemēram, personas tiesības uz privātumu, īpašumu, personisko brīvību.

Tāpat ir svarīgi panākt, ka ir noteikti samērā īsi procesuālie termiņi, lai kopējais procesa garums pārlieku neattālinātu pārkāpuma izdarīšanas brīdi no soda saņemšanas brīža, tādējādi mazinot sodu sistēmas efektivitāti, kā arī procedūras gan iestādē, gan tiesā ir "lakoniskas", cik vien iespējams mazinot iespējas iesniegt dažādas blakus sūdzības un veikt dažādas procesuālās darbības, kas nav vērstas tieši uz mērķi izlemt jautājumu par pārkāpuma izdarīšanas faktu un sodīšanu.

TM norādīja, ka soda piemērošanas stadijā svarīgi ir panākt, ka, pārkāpējam klātesot, notikuma vietā, vispusīgi pārbaudot un fiksējot pierādījumus, nekavējoties tiek izskatīta lieta un uzlikts sods.

Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Likumprojekts nosaka, ka naudas sods un aizrādījums ir vienīgie pamatsodi. Tādējādi no pamatsodiem tiek izslēgti administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus un administratīvais arests.

TM iepriekš skaidroja, ka administratīvo arestu piemērošana neesot saskaņā ar cilvēktiesību normām un Eiropas valstīs par administratīvo pārkāpumu arestu nepiemēro. Kā skaidro ministrija, citur Eiropā brīvības atņemšana paredzēta tikai par kriminālām darbībām. Tāpat TM atzīmēja, ka administratīvais arests kā soda veids turklāt ir dārgs, jo tas prasa būtiskus finanšu līdzekļus – personas, kurām tiek piemērots administratīvais arests, ir jānodrošina ar medicīnisko aprūpi, barošanu un turēšanu atbilstošās telpās.

Tāpat likumprojekts vairs neparedz administratīvā pārkāpuma procesā tādu dokumentu kā administratīvā pārkāpuma protokols. Process paredz vairāku lēmumu pieņemšanu, un svarīgākie no tiem ir lēmums par procesa uzsākšanu, lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un lēmums par procesa izbeigšanu.

Vēl svarīga procedūra, ko paredz jaunais likums, ir vienošanās noslēgšana administratīvā pārkāpuma procesā. Saskaņā ar likumprojektā piedāvāto regulējumu, ja perona atzīst savu vainu, kā arī piekrīt sodam, amatpersona ir tiesīga piedāvāt personai noslēgt vienošanos. Gadījumā, ja persona piekrīt slēgt vienošanos, piemērotais naudas sods personai tiek samazināts uz pusi no sākotnēji lēmumā noteiktā naudas soda apmēra. Savukārt persona apņemas attiecīgi samazināto naudas sodu samaksāt desmit darbdienu laikā.

Vienošanās noslēgšana nozīmē, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā kļūst nepārsūdzams, tādējādi parakstot vienošanos persona piekrīt, ka vienošanās ietver pilnīgu un galīgu savstarpējo attiecību noregulējumu saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu. Ja persona nepilda savu pienākumu samaksāt samazināto naudas sodu desmit darba dienu laikā, piespiedu izpildei tiek nosūtīts sākotnēji pieņemtais lēmums par pilno sākotnēji piemēroto naudas soda summu. Savukārt, ja persona jau lēmuma pieņemšanas brīdī nepiekrīt tam, ka izdarījusi administratīvo pārkāpumu vai nepiekrīt piemērotajam sodam, amatpersona vienošanos nepiedāvā.

Šī vienošanās procedūra ir vērsta uz administratīvā pārkāpuma procesa efektivizēšanu, savstarpēju izlīgumu un savstarpēji izdevīgu tiesisko seku radīšanu, veicinot soda brīvprātīgu izpildi. Norādāms, ka personai netiek nodrošinātas subjektīvas tiesības pieprasīt noslēgt vienošanos. Tas neliedz personai piedāvāt amatpersonai noslēgt vienošanos, taču amatpersonai nav pienākuma šo lūgumu apmierināt.

Jautājuma izlemšana par to, vai noslēgt vienošanos vai nē, ir amatpersonas ekskluzīvā kompetence. Izņēmuma kārtā vienošanos ir iespējams arī atcelt, tādā gadījumā lietā sākotnēji pieņemto lēmumu var tālāk pārsūdzēt parastajā kārtībā un termiņos.