Izstrādātie grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi, kurā tiktu ietverti ļaunprātīgie uzturlīdzekļu nemaksātāji. Likumprojektā noteikti kritēriji, pēc kuriem tajā plānots iekļaut uzturlīdzekļu parādniekus – tos, kuri ir spējīgi pildīt savas saistības, bet no tā izvairās. Papildu nosacījums parādnieka iekļaušanai publiskajā datubāzē būs arī otra vecāka piekrišana.

B.Broka: „Tas, ka cilvēks izveidojis jaunu ģimeni vai aizbraucis dzīvot un strādāt uz ārvalstīm, nekādā ziņā neatbrīvo viņu no vecāku pienākuma. Gandrīz 26 tūkstoši nemaksātāju un ap simts miljonu eiro uzturlīdzekļu parāda ir dramatiski skaitļi, kas prasa neatliekamu rīcību. Tas ir iztrūkums gan katrā konkrētajā ģimenē, kurā bērnu audzina viens no vecākiem, gan iedzīvotājiem kopumā, jo prasa līdzekļus no valsts budžeta.”

Arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija norāda uz situācijas nopietnību un uzsver, ka datu publiskošanas mērķis ir, pirmkārt, nodokļu maksātājiem darīt zināmus ļaunprātīgos nemaksātājus, kuru vietā nauda uzturlīdzekļiem tiek ņemta no budžeta maksājumiem; otrkārt, stiprināt sociālās atbildības modeli, sadarbojoties ar banku un nebanku sektoru, kuriem informācija no parādnieku reģistra būtu jāņem vērā, lemjot par aizdevumu piešķiršanu; treškārt, bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšana, lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus un tādējādi iesaistoties bērna audzināšanā.