LDDK biznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka darba devēji vērsušies TM ar aicinājumu pārskatīt Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas regulē piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskām personām, nosakot, ka juridiskas personas mantai pat pirms izmeklēšanas rezultātu saņemšanas un tiesas procesa virzītājs var uzlikt arestu līdz pat simttūkstoš minimālo mēnešalgu jeb patlaban 32 miljonu eiro apmērā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone atzina, ka, lai arī LDDK principiāli atbalsta to, ka noziedzīgu nodarījumu prevencijas mehānismam ir jāpastāv, konkrētajā redakcijā izdarītie likuma grozījumi ir nesamērīgi un veikti, nekonsultējoties ar tautsaimniecības ekspertiem, kuri savlaicīgi būtu norādījuši uz iespējamajiem riskiem.

"Būtiskākie no tiem ir investīciju klimata pasliktināšanās un reāls apdraudējums vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī cietušo personu interešu aizstāvēšanas iespēju ierobežošana," minēja LDDK ģenerāldirektore.

LDDK tautsaimniecības eksperti uzsver, ka, tiecoties izveidot tīšu, kā arī aiz neuzmanības notikušu noziedzīgu nodarījumu prevencijas instrumentu, likumdevējs faktiski ir radījis mehānismu, kura ietvaros bez vainas pierādīšanas iespējams paralizēt uzņēmuma darbību.

Konfederācijā uzsver, ka likuma grozījumu pašreizējā redakcija neparedz kritērijus, pēc kādiem nosakāms, cik lielā apmērā iespējams uzlikt mantas arestu, vien norādot maksimālo apmēru - 100 000 minimālo mēnešalgu, kas patlaban ir 32 miljoni eiro. Lielākajai daļai vietējo uzņēmumu tas nozīmē bankrotu, bet ārvalstu investoriem savukārt tas var nozīmēt darbības ''iesaldēšanu" ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

"Tas nestimulē ārvalstu uzņēmēju ticību investīciju drošībai Latvijā, bet, gluži pretēji, veicina tādas vides veidošanos, kurā jebkuru uzņēmumu tās darbinieka tīšas vai netīšas rīcības dēļ iespējams novest līdz maksātnespējai. Šāds apdraudējums saskaņā ar ekspertu veikto analīzi nepastāv nevienā citā Eiropas Savienības valstī, tādēļ investoru gatavība ieguldīt Latvijā var būtiski mazināties," norāda LDDK eksperti.

Tāpat LDDK ieskatā, izmantojot minēto likuma normu, valsts piemērotais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, uzliekot šāda apmēra arestu juridiskās personas mantai, ierobežo konkrētā situācijā cietušo personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un pieprasīt kompensāciju, jo juridiskās personas rīcībā var vairs nebūt līdzekļu cietušo prasību nodrošināšanai.

Ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības vidi pārstāvošu institūciju nostāju šajā jautājumā, LDDK ir izveidojusi darba grupu, kurā ietilpst LDDK eksperti, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un citu organizāciju pārstāvji.

Darba grupa aicina TM izvērtēt pieņemto grozījumu atbilstību Eiropas Savienības likumdošanas praksei un Satversmei, kā arī izanalizēt to ietekmi uz valsts ekonomiku, uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu.

Darba grupa savā vēstulē TM arī piedāvā no valsts ekonomikas un uzņēmējdarbības ilgtspējīgas attīstības viedokļa izsvērtu grozījumu redakciju, kurā piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzekļa apmērs diferencējams atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpes, kā arī - uzņēmuma darbības mēroga.