Savukārt līdz šodienai, 18.augustam, ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas nodaļā saņemti 48 ieslodzīto iesniegumi.

Līdz ar to TM ieslodzīto sūdzību pieaugums nav novērots, tieši otrādi - to skaits ir samazinājies, tāpēc var secināt, ka mikroklimats ieslodzījuma vietās kopumā uzlabojas, paudusi ministrija.

Tomēr sodu izpildes sistēmā pastāv problēmas, ko TM sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP) risina, tostarp jauna cietuma, kā arī Atkarīgo centra projektēšana un būvniecība kā sākums sodu izpildes infrastruktūras nodrošināšanai.

Tāpat risinājums ir regulāri tiesiskā regulējuma pilnveidošanas procesi, un jaunākais no tiem ir elektroniskās uzraudzības ieviešana, ko koordinē TM starp Kriminālsodu izpildes pastāvīgo darba grupu. Vēl minētais risinājums ir notiesāto personu resocializācija, lai sagatavotu viņu atgriešanos sabiedrībā, - sistēmas ieviešana, novērtēšana un pilnveidošana, piesaistot arī Eiropas Savienības līdzekļus.

Notiesātie aktīvi izmanto savas tiesības par iestādes līdzekļiem sūtīt iesniegumus un sūdzības dažādām valsts iestādēm, bet IeVP nevar apstiprināt, ka ir pieaudzis notiesāto personu sūdzību skaits, aģentūrai LETA iepriekš norādīja IeVP priekšniece Ilona Spure. Notiesātajiem šādas tiesības paredz Latvijas Sodu izpildes kodekss un Apcietinājumā turēšanas kārtības likums. Savos iesniegumos un sūdzībās notiesātās personas apstrīd iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, minēja Spure.

LETA jau ziņojusi, ka Ārlietu ministrija sniegusi apkopotu informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumiem lietās no Latvijas, kur personas ir sūdzējušās par iespējamu valsts amatpersonu vardarbību un par šādu sūdzību izmeklēšanas efektivitātes trūkumu, kur ECT ir konstatējusi spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumu.

ĀM savā ziņojumā norādījusi, ka kopš 2012.gada 1.janvāra ir būtiski pieaudzis to Latvijas lietu skaits, kur ECT ir konstatējusi spīdzināšanas aizlieguma procesuālā aspekta pārkāpumu, kritizējot kompetento valsts iestāžu īstenotās izmeklēšanas neatkarības un efektivitātes trūkumu, īpaši pievēršoties policijas un prokuratūras iestāžu veiktās izmeklēšanas kvalitātei un efektivitātei.

Konstatēto pārkāpumu skaits un raksturs acīmredzami norāda, ka neatkarīgas un efektīvas izmeklēšanas trūkumus ir uzskatāms par sistemātisku problēmu. No vairākiem spriedumiem izriet, ka Valsts policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) pastāvošajam mehānismam trūkst institucionālās neatkarības un efektivitātes.