Vērtējot Tieslietu padomes darbību pirmajos četros gados, Ināra Garda atzina, ka pozitīvi vērtējams fakts, ka Tieslietu padome ir sākusi darbību kā partneris attiecībās ar likumdevēju un izpildu varu, taču vēlamie mērķi netika sasniegti, jo šajās attiecībās Tieslietu padome no citām varām nesaņēma attieksmi kā pret līdzvērtīgu partneri, kā piemēru tam minot grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas tika pieņemti bez Tieslietu padomes akcepta.

Kā galvenos Tieslietu padome uzdevumus nākamajiem četriem gadiem Ināra Garda minēja jau aizsāktās aktualitātes – tiesu komunikācijas vadlīniju izstrādi, tiesu noslodzes izlīdzināšanu, tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšanu, Tieslietu padomes kompetences palielināšanu tiesnešu karjeras jautājumos, sadarbību ar tiesnešiem, pašpārvaldes institūcijām un biedrībām, Tieslietu padomes izpildinstitūcijas izveidi un tiesiskā regulējuma pilnveidošanu maksātnespējas administratoru darbības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un citos jautājumos.

Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” sešus vēlētos Tieslietu padomes pārstāvjus no apgabaltiesu, rajona (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu tiesnešu vidus ievēl Tiesnešu konference, bet vienu – no Augstākās tiesas tiesnešu vidus – Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu konference. Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru laiks ir četri gadi, Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.