Kā atzīmē darba grupa, Latvijā vēsturiski izveidojusies tā, ka vairākas izmeklēšanas iestādes atrodas dažādu resoru pārraudzībā. Izmeklēšanas iestāžu atrašanās dažādu nozaru padotībā apgrūtina informācijas apmaiņu un kavē mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā koruptīvo noziegumu izmeklēšanas īpašo prioritāti, efektīva sadarbība starp izmeklēšanas iestādēm ir ārkārtīgi būtiska, it īpaši ar tādām izmeklēšanas iestādēm kā Valsts policija, Drošības policija un Valsts robežsardze, kuru rīcībā ir apjomīgāka izmeklēšanas informācija, atzīmē darba grupa. Turklāt jau šobrīd vairāki kopējās sadarbības jautājumi starp šīm trīs iestādēm tiek regulēti vienotos iekšējos normatīvajos aktos.

Līdz ar to KNAB atrašanās iekšlietu ministra pārraudzībā nodrošinātu efektīvāku koruptīvo noziegumu izmeklēšanu, tādējādi stiprinot gan iestādes izveides mērķi, gan tās kapacitāti, uzskata darba grupa.

Kā uzsvērts ziņojumā, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, Latvijas ārējā drošība nesaraujami saistīta ar iekšējo drošību un jau šobrīd aizsardzības un iekšlietu nozares budžeta pieprasījumos ir vērojama nepieciešamā finansējuma sinerģija. Ņemot vērā valsts budžeta attīstības iespējas, KNAB darbība varot tikt nodrošināta efektīvāk, ja tā darbības budžets tikšot veidots kopīgi ar iekšējai drošībai paredzēto finansējumu.

Darba grupa atgādina, ka IeM sistēmā realizētā informācijas tehnoloģiju un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas centralizācija nodrošina efektīvu resursu pārvaldību.

Pērn valdība atbalstīja koncepciju par jaunu darba samaksas sistēmu IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ņemot vērā to, ka šīs samaksas sistēmas ieviešanas mērķis ir noteikt taisnīgu atlīdzību, būtu tikai taisnīgi, ja arī KNAB amatpersonu atlīdzība tiktu ietverta kopējā jaunajā darba samaksas sistēmā.

Visu IeM padotībā esošo dienestu disciplināratbildību regulē viens likums. KNAB gadījumā šis jautājums tiek regulēts KNAB likumā, taču tā praktiskā piemērošana, kā arī iespēja plaši interpretēt Darba likuma regulējumu izraisījusi plašas diskusijas par KNAB likuma nepilnībām attiecībā uz premjerministra pārraudzības tiesībām, rakstīts ziņojumā.

Kopumā darba grupa konstatēja, ka KNAB darbības efektivitātes nozīmīgākais apdraudējums un risks ir pastāvīgie KNAB iekšējie konflikti un normatīvajos aktos paredzētais kontroles mehānisms Ministru kabineta pārraudzības formā nav attaisnojies.

Darba grupa arī uzsver, ka nevienā starptautiskā rekomendācijā vai starptautiskā tiesību aktā nav noteikts tas, ka specializētajai pretkorupcijas iestādei būtu jānosaka neatkarīgas institūcijas statuss.

Pēdējās nedēļās aktualizējušies vairāki jautājumi saistībā ar KNAB struktūru un nākotni.

Ekspertu darba grupa, kas izvērtēja KNAB darbību, rosina to pievienot IeM resoram. Savukārt KNAB drīzumā plānots uzteikt darbu vairākiem desmitiem biroja darbinieku un tiem piedāvāt amata vietas jaunveidojamās nodaļās. KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība iebilst pret plānoto reorganizāciju birojā un lūgusi KNAB priekšnieku Streļčenoku veikt grozījumus savā rīkojumā par izmaiņām.

Savukārt Valsts kancelejas vadītās ekspertu darba grupa politiķiem un sabiedrībai vakar vērtēšanai nodevusi sagatavotās izmaiņas KNAB likumā. Ekspertu izstrādātie grozījumi paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. Turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdos tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekrīt, jautājumu nodos izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būs galīgs.