Abi ministri bija vienisprātis, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana nav iespējama bez valsts un pašvaldību atbalsta. Turklāt šajā procesā nepieciešams samērot vairāku pušu intereses – dzīvokļu un zemes īpašnieku, kreditoru, pašvaldību un valsts intereses.

Lai atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, par tālākajai izvērtēšanai atbilstošāko ir atzīts risinājuma variants, ka dzīvokļu īpašniekiem tiek dota iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, speciālā likumā paredzot kārtību, kādā tiek noteikta izpērkamā zeme, par pamatu ņemot jau privatizācijas procesā noteiktos funkcionāli nepieciešamos zemesgabalus, kas ir piesaistīti konkrētajām ēkām; kārtību, kādā veidā valsts institūcijas un amatpersonas atvieglo dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu par izpirkšanu un nepieciešamo procedūru veikšanu vienota īpašuma izveidošanā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzina, ka piespiedu nomas attiecības ir radušās zemes reformas rezultātā, kad bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki varēja atjaunot īpašumtiesības arī uz zemi, uz kuras bija jau uzceltas ēkas, kas savukārt tika nodotas privatizācijai. Šajās piespiedu nomas attiecībās dzīvokļu īpašniekiem ir uzlikts pienākums maksāt piespiedu nomas maksu par zemes gabalu, uz kura atrodas ēka. Šobrīd Latvijā ir 3 677 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes un kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Ministru kabinetam līdz 2015.gada 30.septembrim jāiesniedz Saeimai likumprojekts par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.