Pētījumā analizētas krimināllietas, kurās apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izdarīts mantkārīgā nolūkā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī par valsts amatpersonu bezdarbību, ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.

Pētījuma gaitā analizēti 160 nolēmumi 78 krimināllietās, kas stājušies spēkā laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam, atsevišķi nolēmumi arī 2008.gadā. No tiem 78 ir pirmās instances tiesas spriedumi, 58 apelācijas instances tiesas nolēmumi un 24 nolēmumi – kasācijas instances tiesas.

Izpētot tiesu praksi par Krimināllikuma 317., 318. un 319.panta piemērošanu, secināts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā, 2004.gadā veiktajā, tiesu prakses pētījumā konstatēto, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas šo noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses un speciālā subjekta noteikšanā, kā arī kvalificētu sastāvu veidošanā. Vienlaikus atzīmēts, ka praksē vēl arvien grūtības sagādā būtiska kaitējuma precīza konstatēšana un tā esamības pamatošana, nepietiekama vērība tiek pievērsta noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses analīzei, kas it īpaši svarīgi, lai pareizi kvalificētu ar kaitējumu veselībai un dzīvībai saistītus nodarījumus. Tāpat konstatēti kļūdaini analizējamo noziedzīgo nodarījumu nodalīšanas un to kopības veidošanas gadījumi.

Lai novērstu konstatētās nepilnības un nodrošinātu vienveidīgu Krimināllikuma 317., 318. un 319.panta piemērošanas praksi, pētījuma autori izdarījuši virkni secinājumu, kas akceptēti Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē.

Pētījums „Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā "Judikatūra/ Tiesu prakses pētījumi/ Krimināltiesības".