Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Apstāklis, ka ārvalstīs izveidotie vēlēšanu iecirkņi ir iekļauti Rīgas vēlēšanu apgabalā, ir vēlēšanu organizēšanas jautājums, par kuru likumdevējs tiesībpolitiski ir izšķīries, bet kas neietekmē personas vēlēšanu tiesības pēc būtības. Vēlētāju skaits tiek noteikts, lai proporcionāli varētu noteikt ievēlamo deputātu skaitu, tomēr tas tāpēc nenozīmē, ka mazākās izmaiņas apgabala vēlētāju skaitā padara vēlēšanas par neatbilstošām proporcionālu vēlēšanu principam.

Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atzīt par prettiesisku Centrālās vēlēšanu komisijas 2010.gada 23.septembra lēmumu, kā arī atzīt par prettiesisku Centrālās vēlēšanu komisijas rīcību, 10.Saeimas vēlēšanās izsniedzot Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, nevis Zemgales vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Pieteicējs uzskata, ka ārvalstīs izveidotajā vēlēšanu iecirknī viņam bija izsniedzams Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksts, jo pieteicēja dzīvesvieta, neraugoties uz pagaidu atrašanos ārvalstīs, ir Zemgales vēlēšanu apgabalā.