Tiesnešu kolēģija nekonstatēja tādus procesuālo tiesību normu pārkāpumus vai materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu, kas būtu novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas.

Tiesnešu kolēģijas ieskatā, kasācijas sūdzībā ietvertie motīvi ir vērsti uz tiesas sniegtā pierādījumu novērtējuma apstrīdēšanu, taču atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam pierādījumu izvērtēšana no jauna nav kasācijas instances tiesas uzdevums. Līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums. Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams.

Jāpiebilst, ka prasību tiesā pret SIA „TV NET” Nils Ušakovs cēlis 2012.gada oktobrī. Prasībā norādīts, ka 2012.gada 24.augustā SIA „TV NET” portālā publicēts žurnālista Mārtiņa Barkovska (pseidonīms Otto Ozols) raksts „Ministra Sprūdža karaļvalsts kuslā Dombrovska valdībā”.

Prasītāja ieskatā rakstā ietvertā informācija nepārprotami vēsta, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” reklāmas buklets „Tava Rīga” tiek izdots par pašvaldības līdzekļiem. Turklāt informācija pasniegta tā, lai neatkarīgam lasītājam no malas radītu priekšstatu, ka prasītājs kā Rīgas domes priekšsēdētājs izdod „Saskaņas Centra” reklāmas bukletu, lai reklamētu pats sevi, tādējādi pieļaujot nekaunīgu pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu un vēlēšanu procesa regulējošo normu pārkāpšanu.

Prasītājs norādījis, ka, ievērojot to, ka izdevums „Tava Rīga” tiek izdots par „Saskaņas Centra” līdzekļiem, nav pamata runāt par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Līdz ar to secināms, ka „TV NET” portālā publicētais žurnālista raksts satur nepatiesas ziņas, kas ir atzīstamas par prasītāja goda un cieņas aizskarošām.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2013.gada 2.maijā prasību noraidīja.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 20.novembrī arī prasību noraidīja. Apelācijas instances tiesa spriedumā pievienojusies zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai atzīstot, ka tā pamatoti atsaukusies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā "A/S Diena un Ozoliņš pret Latviju" norādīto, ka, analizējot apstrīdētos izteikumus, tiesai ir jāņem vērā konteksts, kādā tie publicēti.

Apelācijas instances tiesas ieskatā, pirmās instances tiesa šīs atziņas piemērojusi pamatoti, atzīstot, ka nevar vērtēt atsevišķus izteikumus ārpus raksta konteksta. Apkopojot secinājumus par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteiktiem standartiem vārda brīvības, goda un cieņas aizsardzībā, Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicēšanu ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretim viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu un nevar būt ne patiess, ne nepatiess.

Attiecībā uz ziņu un faktu izplatīšanu vispārējais princips ir tāds, ka ziņai un faktam ir jāatbilst patiesībai, taču žurnālistu nevar saukt pie atbildības par tādas sabiedrībai nozīmīgas informācijas izplatīšanu, kas vēlāk izrādījusies nepatiesa, ja uz izplatīšanas vai publikācijas brīdi žurnālistam varēja būt pilnīga pārliecība, ka informācija ir patiesa un viņš ir darbojies labā ticībā.

Civillietu tiesu kolēģija atzinusi, ka uz raksta publicēšanas brīdi atbildētājam bijis pietiekams faktoloģiskais pamats, lai kritiski vērtētu prasītāja darbības saistībā ar bukleta izdošanu. Tiesas ieskatā, nav pamatots prasītāja arguments par to, ka raksta tapšanas laikā publiskajā telpā bijusi pieejama pietiekami plaša informācija tam, ka buklets tiek izdots par „Saskaņas Centra” līdzekļiem.