Tā secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus. Revīzijās tika pārbaudīti 2007.–2013.gada un 2004.–2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.–2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004.–2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Diemžēl arī 2007.–2013.gada periodā atklātas līdzīgas problēmas. Revidenti konstatēja, ka no pārbaudītajiem un kopumā 110 milj. EUR saņēmušajiem ERAF projektiem tikai 20% gadījumu ir sasniegti plānotie rezultāti, 68% gadījumu plānotie rezultāti netika sasniegti vai tika sasniegti daļēji. Piemēram, komersants, kurš īsteno vairākus projektus kopumā 4,8 milj. EUR apmērā, vienā projektā trīs gadu laikā bija sasniedzis tikai 3,6 % no plānotā produkcijas apjoma, līdzīgu „sniegumu” uzrādot arī pārējos projektos. Projektu atlases un atbalsta finansējuma izmaksas kārtība pieļāva, ka ERAF atbalsta finansējumu saņem komersanti, kuru finanšu rādītāji radīja šaubas par darbības turpināšanu nākotnē. Likvidēti vai grūtībās ir nonākuši jau 17% no 2007.–2013.gada perioda finansējuma saņēmējiem, kas saņēmuši atbalstu 3,7 milj. EUR apmērā. Savukārt katram trešajam finansējuma saņēmējam neto apgrozījums pēc ERAF atbalsta saņemšanas ir samazinājies.

VK vērš uzmanību uz to, ka jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieguldījumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās piešķirtais finansējums 14,5 milj. EUR apmērā nav uzskatāms par efektīvi izlietotu, jo plānotie mērķi nav sasniegti. Piemēram, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei paredzētajā aktivitātē, izvērtējot 31 finansējuma saņēmēja darbību, kam bija beidzies uzraudzības periods, tika konstatēts, ka tikai 10% no tiem bija nozīmīgi uzlabojušies visi svarīgākie saimniecisko darbību raksturojoši rādītāji, 26% finansējuma saņēmēju visi darbību raksturojošie rādītāji bija pasliktinājušies.

Arī ELFLA 2007.–2013.gada periodā finansēto projektu pārbaudes ļauj secināt, ka finansējums vismaz divos pasākumos nav uzskatāms par efektīvi izlietotu ne mērķu sasniegšanas, ne izmaksu efektivitātes ziņā. Pasākuma „Priekšlaicīgā pensionēšanās” mērķis bija veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus. Revidenti konstatēja, ka 46,63 milj. EUR ir sadalīti 694 personām – lauku saimniecību atdevējiem, vienai personai vidēji – 67 tūkst. EUR, kas ir nesamērīgi liels atbalsts nelielam skaitam lauksaimnieku. Turklāt 27% gadījumu par saimnieku kļuvis nevis jauns/ekonomiski aktīvs cilvēks, bet gan pensionāra vienaudzis, arī sieva vai vīrs. Jāuzsver, ka atbalsts jāizmaksā arī gadījumā, ja saimniecības pārņēmējs neturpina saimniecisko darbību. Prasības saimniecību tālākai attīstībai praktiski nav tikušas izvirzītas. Turklāt šīs pensijas ir iespējams mantot, kas nav raksturīgi Latvijas mantošanas tiesību politikai, jo tā neparedz tiesības mantot valsts sociālās apdrošināšanas pensiju.

Arī „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” 24,34 milj. EUR apmērā vairāk kalpojis par sociālu atbalstu, kas noturējis saimniecības „virs ūdens”, nevis motivējis to attīstību, kā tika plānots. Revīzijā iegūtā informācija arī rada aizdomas, ka, iespējams, atbalstītajās saimniecībās bijusi nelegālā nodarbinātība, jo norādītais darbinieku skaits nav proporcionāls saražotās produkcijas apjomam.

Valsts kontrole ir aicinājusi Zemkopības ministriju nākamajam 2014.–2020.gada periodam noteikt patiesus atbalsta mērķus. Ja valsts atbalsta „mazo” saimniecību „izdzīvošanu”, tad tā arī ir jāpasaka, un atbalsta piešķiršanas nosacījumi jāpakārto šim mērķim, nevis jādeklarē nereāli „attīstības” mērķi, kurus pat netiek plānots sasniegt.

Revidenti secinājuši, ka fondu mērķu sasniegšanu negatīvi ietekmēja arī nekvalitatīvā projektu atlase, kuras laikā netika „pamanīti” projekti, kuru sasniedzamie rezultāti ir nereāli un faktiski neizpildāmi. Savukārt Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas izstrādātais tiesiskais regulējums vairumā gadījumu skaidri neparedzēja atbalsta saņēmēju pienākumu sasniegt solītos mērķus un rezultātus. Izņēmums ir atsevišķi ELFLA pasākumi.

Normatīvais regulējums arī skaidri nenosaka kārtību, kā administrējošajām iestādēm novērtēt projekta rezultātu izpildi, un rīcību gadījumos, kad plānotais nav sasniegts. ELFLA administrētājs – Lauku atbalsta dienests (LAD) regulāri salīdzina komersantu ikgadējos saimnieciskās darbības rādītājus ar projektā plānotajiem, kā arī tiesiskā regulējuma neesamības situācijā kontrolē projektu mērķu sasniegšanu, pieprasot arī finanšu līdzekļu atmaksu. Savukārt ERAF administrētāja - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) projektā plānoto rādītāju izpildi analizē tikai izlases veida pārbaudēs projekta īstenošanas vietā. LIAA par mērķi sasniegušiem atzīst projektus, kuru sasniegtie rādītāji ir būtiski mazāki nekā plānotie, un pat tādus, kuri vairākus gadus negūst nekādus ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Izņēmums ir gadījumi, kad komersants ir maksātnespējīgs vai izvairās no sadarbības ar LIAA.

Salīdzinot abas ES fondu uzraudzības sistēmas, revidenti secināja, ka uzraudzības periodā salīdzinoši nelieliem ELFLA finansētajiem projektiem tiek piemērotas stingrākas uzraudzības prasības, nekā pat miljonus vērtiem ERAF projektiem, kuriem tās ir ievērojami zemākas.

Valsts kontroles ieskatā tik mazā ES dalībvalstī kā Latvija nebūtu jāpiemēro atšķirīgas pieejas un prasības ES finansējuma saņēmējiem, īpaši situācijā, kad prasības drošai finanšu vadībai abu fondu gadījumā ir vienādas. VK atbalsta pieeju, ka izmaksātā finansējuma atmaksa nebūtu jāpiemēro maksimālā apmērā gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ saņēmējs nav sasniedzis plānoto projekta rezultātu. Tomēr VK aicina uzlabot fondu uzraudzības sistēmu, tiesību aktos paredzot skaidras pilnvaras administrējošajām iestādēm to rīcībai rezultātu nesasniegšanas gadījumos, kā arī atbalsta saņēmēja atbildību par apsolīto rezultātu sasniegšanu.

Revīzijās kopumā sniegti 29 ieteikumi.