Saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem plānots izveidot elektronisku izsoļu vietni, kā arī noteikt izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises kārtību.

Tāpat grozījumi noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki.

To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu.

Nekustamā īpašuma izsolīšanu elektroniski plānots uzsākt no šī gada 1.jūlija, savukārt maksātnespējas procesos – no 2016.gada 1.janvāra.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš uzsvēra, ka pāreja uz elektroniskām izsolēm ļaus izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina. Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas.

Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņota darbība izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas, teikts likumprojekta anotācijā.