“Deputātu rosinātais likumprojekts ir aktuāls, ņemot vērā aizvien pieaugošo bēgļu skaitu, kas nelikumīgi šķērso Latvijas austrumu robežu. Robežsargi norāda, ka šis rūpals ir kļuvis par rosīgu darba lauku organizētajai noziedzībai. Šie priekšlikumi ir signāls, ka problēmu uztveram nopietni un esam gatavi pastiprināt atbildību par bēgļu pārvietošanu,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Vienlaikus komisija konstatēja, ka likumprojektā nepieciešami vairāki precizējumi, kurus lūdzām starp lasījumiem izstrādāt Tieslietu ministrijas darba grupā strādājošajiem krimināltiesību ekspertiem, norāda G.Bērziņš.

Piedāvātie likuma grozījumi paredz palielināt sankcijas, ja personu nelikumīgu pārvietošanu veikusi cilvēku grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī gadījumos, kad pāri robežai pārvests vairāk nekā viens cilvēks.

Tāpat likuma pantā par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai plānots atteikties no piespiedu darba un naudas soda kā brīvības atņemšanai alternatīva soda. Par šīs normas pamatotību vēl nepieciešamas diskusijas divu iemeslu dēļ, norāda komisijas priekšsēdētājs. Pirmkārt, šādas sankcijas paredzētu brīvības atņemšanu arī gadījumos, kas nav saistīti ar organizētu bēgļu pārvietošanu, bet piemēram, cilvēkam, kurš pāri robežai pārvedis savu radinieku. Otrkārt, no piedāvātās likuma redakcijas izriet, ka nepilngadīgas personas par bēgļu pārvietošanu netiktu sodītas, jo tām par mazāk smagiem noziegumiem netiek piemēroti ar brīvības atņemšanu saistīti sodi.

Kā uzsver likumprojekta autori, atsevišķi noziedzīgie grupējumi veic cilvēku pārvietošanu pāri robežai tādā veidā, lai aizturēšanas gadījumā viņiem varētu piespriest iespējami mazus kriminālsodus. Proti, noziedznieki darbojas grupā un vienlaikus pārvieto ne vairāk kā piecas personas. Patlaban likums par šādām darbībām paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai arī piespiedu darbu vai naudas sodu. Tiesu praksē piespriestie sodi bieži ir nesamērīgi zemi, bet, piespriežot brīvības atņemšanu, vainīgā persona nereti tiek notiesāta nosacīti, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Ja to izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz desmit gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Savukārt, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Kopš 2014.gada vairākkārt palielinājies aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits, norāda likumprojekta autori. Ja 2013.gadā par to uzsākti tikai trīs kriminālprocesi, tad šī gada pirmajā pusē to skaists jau sasniedzis 28, liecina Valsts robežsardzes sniegtā informācija.

Aģentūras FRONTEX aplēses liecina, ka cilvēku nelikumīga pārvietošana pāri robežām un cilvēku tirdzniecība ir otra lielākā un ienesīgākā noziedzības nozare pēc narkotiku tirdzniecības. Par vienas personas nelikumīgu pārvietošanu nelegālās imigrācijas atbalstītāji saņem no 500 līdz 5000 eiro, norāda likumprojekta autori.