Apakškomisija vakar diskutēja par Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar kuru ST par atbilstošu valsts pamatlikumam atzinusi normu, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi līdz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma spēkā stāšanās brīdim nav pieejams plašākai sabiedrībai.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve skaidroja, ka, pēc biroja domām, pieņemot gala lēmumu tiesnešu disciplinārās atbildības lietā un tam stājoties spēkā, tiesneša dati nebūtu aizklājami un anonimizējami. Tādā veidā tiktu nodrošināta lielāka atklātība un sabiedrības informēšana.

Juridiskais birojs jau šovasar bija Saeimas Juridiskajai komisijai nosūtījis vēstuli, kurā skaidroja, ka var piekrist Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamentam, pēc kura pieteikuma tika ierosināta lieta ST, ka tiesneša identitātes neizpaušana arī pēc tam, kad lēmums attiecīgajā disciplinārlietā ir pieņemts, neveicina tiesu varas autoritāti un uzticību tiesu varas neatkarībai.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina deputātiem sacīja, ka šis jautājums ir svarīgs ne tikai tiesnešiem, bet visai tiesu varai kopumā. TM viedoklis ir plašāks, un tas saskan ar Juridiskā biroja viedokli, norādīja Kucina.

Viņa atzina, ka šis jautājums būs gan ministrijas, gan Tieslietu padomes darba kārtībā. AT pārstāve skaidroja, ka pirms jautājums skatīšanas tiesa vēlētos apkopot tiesnešu, kas darbojas Tiesnešu disciplinārkolēģijā un Disciplinārtiesā, viedokli.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ierosināja, ka Tieslietu padomei līdz janvāra sākumam jāsniedz atbilde apakškomisijai par šo situāciju. To atbalstīja arī Inese Lībiņa-Egnere, norādot, ka tādā veidā tiek sagaidīta Tieslietu padomes reakcija uz spriedumu, kurai, pēc viņas domām, jau bija jābūt.

Kā ziņots, ST apstrīdētā norma noteic, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli līdz brīdim, kad stājas spēkā Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, ir pieejami tikai personām, kurām šādas tiesības noteiktas likumā.

ST norādīja, ka ikvienas personas tiesības iegūt informāciju par tiesu varas darbību iekļautas Satversmes 100.panta pirmā teikuma tvērumā un informācija par tiesu varas darbību ir atzīstama par informāciju sabiedrības interesēs - ar informāciju par tiesu varas darbību ir jāsaprot ne vien informācija par tiesu sistēmas uzbūvi vai tiesās izskatāmajām lietām, bet arī informācija par tiesnešu disciplinārlietām. Tāpat ST uzsvēra, ka demokrātiskā sabiedrībā ikvienai personai jābūt tiesībām brīvi iegūt informāciju par tiesu varas darbību - šīm tiesībām jābūt noteiktām normatīvajos aktos.

Lieta tika ierosināta pēc AT Administratīvo lietu departamenta pieteikuma. AT, izskatot lietu, kas saistīta ar disciplināratbildības piemērošanu tiesnesim, secināja, ka apstrīdētajā normā paredzētais informācijas pieejamības ierobežojums neatbilst Satversmes 100.pantam, proti, tiesībām iegūt informāciju.