Aptaujājot 923 dažādu augstskolu studentus, tika izzināta jauniešu pašreizējā situācija nodarbinātībā, noskaidrots, kādi ir biežākie jauniešu darba un prakses meklēšanas veidi, kā tiek veikta vakanču izvēle, cik rūpīga ir gatavošanās darba pārrunām, kā arī aplūkotas citas aktuālas situācijas, ar kurām saskaras studenti darba un prakses meklēšanā. Pētījums tika realizēts 2015.gada maijā un jūnijā.

Pētījums tika iniciēts, ņemot vērā jauniešu nodarbinātības tēmas aktualitāti gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī augstskolu karjeras centru konsultantu pieredzi - vērojumus, kas gūti, konsultējot studentus par prakses un darba meklēšanu. Apzinot problēmas, kuras studenti atkārtoti piemini karjeras konsultācijās, aptaujā tika pētītas ne vien atsevišķas studentu prasmes, bet arī komunikācija no darba devēju puses. Tas ietvēra citos pētījumos līdz šim maz aplūkotus jautājumus par to, kā studentiem tiek sniegta atgriezeniskā saite darba meklēšanas procesā. Pētījumā studenti izvērtēja, kāda ir darba devēju atsaucība gan pēc pieteikumu dokumentu (CV, motivācijas vēstule) iesūtīšanas, gan pēc pirmās, atkārtotās vai noslēdzošās darba intervijas, kā arī praktiskajiem pārbaudes darbiem. Ir apkopoti arī studentu viedokļi par šīs komunikācijas nozīmību darba meklētājam un tas, kā atgriezeniskās saites sniegšana ietekmē darba devēja tēlu darba ņēmēja acīs.

Pētījuma rezultāti daļēji apstiprina augstskolas karjeras konsultantu novērojumus - kā nozīmīgu problēmu darba meklēšanas procesā 55% studentu atzīmējuši to, ka darba sludinājumos kā prasība tiek norādīta vairāku gadu pieredze, 58% uzsvēr atalgojuma nesamērīgums ar darba devēju prasībām. 77% respondentu darba vakances izvēlas rūpīgi un intervijai gatavojas, pārdomājot iespējamos jautājumus, tomēr attiecībā uz pieteikuma dokumentu sūtīšanu var būt arī paviršāki, nosūtot tos arī uz nepietiekoši atbilstošām vakancēm (to norāda 37% studentu), kas savukārt var būt par iemeslu darba atteikumam. Iegūtie dati atspoguļo arī tendences darba devēju atgriezeniskās saites sniegšanā -  ne vienmēr darba meklētāji  to saņem, lielākoties darba devēju atteikuma vēstulēs netiek paskaidrots iemesls darba atteikumam. Gandrīz 40% studentu norāda, ka intervijās tiek uzdoti ar darbu nesaistīti jautājumi un tiek prasītas prasmes, kuras nav uzrādītas darba sludinājumos.

Pētījuma rezultāti ir apspriesti Latvijas Universitātes Karjeras Iespēju dienas paneļdiskusijā 12.oktobrī, piedaloties darba devējiem, nevalstisko organizāciju, augstskolu karjeras centru un studentu pārstāvjiem. Rezultāti ir arī prezentēti Latvijas Organizāciju psihologu biedrības seminārā, kurā piedalījās arī vairāku uzņēmumu personāla speciālisti, organizāciju psihologi un konsultanti.

Ar pilnu pētījuma ziņojuma tekstu interesenti var iepazīties www.karjera.lu.lv/petijumi. Pētījumā gūtie rezultāti un secinājumi personāla speciālistiem pavērs iespēju noskaidrot, kāds ir jauno speciālistu skatījums uz komunikāciju ar darba devējiem un kā jaunie speciālisti novērtē atgriezeniskās saites sniegšanas efektivitāti. Darba devējiem, kas personāla atlases procesā veido komunikāciju ar potenciālajiem darbiniekiem, pētījums, iespējams, rosinās aizdomāties par to, kā uzņēmumam rast kompromisu starp savu aizņemtību un izsmeļošākas, savlaicīgākas atbildes sniegšanu darba meklētājiem, ņemot vērā darba ņēmēju norādes uz to, ka darba intervija un sākotnējā komunikācija veido arī darba devēju tēlu darba ņēmēju acīs.

Pētījuma rezultāti ir aktuāli arī karjeras vadības jomas speciālistiem, attīstot dažādus atbalsta pasākumus darba meklētājiem. Pētījuma respondenti apliecina to, ka jaunajiem speciālistiem ir aktuāli augstskolās sniegtie karjeras centru pakalpojumi - kā noderīgi resursi ir uzskaitīti īsās konsultācijas par pieteikumu dokumentu izveidi, konsultācijas par karjeras attīstības iespējām, arī semināri par noteiktu prasmju paaugstināšanu un pat kouča pakalpojumi.