Daudzdzīvokļu mājās kopumā dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tām ir celtas vēl pirms neatkarības atgūšanas, tātad – pirms 30 un vairāk gadiem. Gandrīz 80% daudzdzīvokļu namu patlaban apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan šāds risinājums sākotnēji bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā.

Ņemot vērā pašvaldību kapitālsabiedrību lielo lomu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā, Valsts kontrole veica revīziju Ekonomikas ministrijā, par mājokļu politiku atbildīgajā izpildvaras institūcijā, un astoņās pašvaldību kapitālsabiedrībās Olaines, Dobeles, Grobiņas, Ludzas un Talsu novados, kā arī Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā. Revīzijas ziņojumā ir iekļauti secinājumi arī no iepriekš veiktajām revīzijām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un SIA “Lielvārdes Remte”.

Nozares politikas līmenī lielākais Valsts kontroles iebildums ir tāds, ka šādas politikas nav. Atbildība par to jāuzņemas Ekonomikas ministrijai. Pēdējais mājokļu politikas plānošanas dokuments pieņemts 1996. gadā un sen zaudējis aktualitāti. Normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt namu apsaimniekošanas funkciju pārejas periodā, kamēr iedzīvotāji pārņems mājas savā pārvaldīšanā. Tomēr nākas secināt, ka pārejas periods joprojām nav beidzies. Valsts kontroles veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju nav pietiekami un viņiem saprotami informēti par dzīvojamo māju pārņemšanas procedūru, savukārt pašvaldību namu pārvaldnieki ne vienmēr veic pat obligātos pasākumus māju pārņemšanas vecināšanai.

“Jāpiekrīt, ka situācija ir sarežģīta, jo savulaik izvēlētais daudzdzīvokļu namu privatizācijas modelis paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks uzņemas atbildību par  nama uzturēšanu un  atjaunošanu, neskatoties uz to, kādā tehniskajā stāvoklī māja bija privatizācijas brīdī,” akcentē valsts kontroliere E. Krūmiņa. “Tomēr valsts nevar pievērt acis uz apstākli, ka dzīvojamais fonds noveco. Neveicot padziļinātu izpēti, neizstrādājot ilgtspējīgu jomas politiku, kas risina ar namu atjaunošanu un uzturēšanu saistītus jautājumus, dažu desmitu gadu periodā tā var izvērsties simtu miljonu eiro lielā problēmā, nemaz nerunājot par sociālajām konsekvencēm.”

Pašvaldību kapitālsabiedrību revīzijās Valsts kontrole konstatēja virkni nepilnību un pārkāpumus, ar kuriem detalizētāk iepazīstina katrā konkrētajā revīzijas ziņojumā. Daļa no tiem ir novēršami pašu revidējamo vienību spēkiem, piemēram, grāmatvedības uzskaites nodalīšana pa komercdarbības veidiem, kas netiek nodrošināts Rīgā, Lielvārdē un Talsos.

Daļa konstatējumu prasa stingrāku vai precīzāku regulējumu no valsts, pilnveidojot normatīvos aktus, piemēram, skaidrāk atrunājot neizlietoto finanšu līdzekļu nodošanu jaunajam apsaimniekotājam apsaimniekotāja maiņas gadījumos, sniedzot precīzāku ārpuskārtas darbu definīciju, paredzot pārvaldniekam pienākumu izstrādāt izsekojamu metodiku apsaimniekošanas maksas aprēķināšanai. Šādas metodikas neesamības vai nepilnību rezultātā ne Rēzeknē, ne Jēkabpilī, ne Talsu novadā nebija iespējams izsekot māju faktisko izdevumu pamatotībai.

Atsevišķās kapitālsabiedrībās konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi. Piemēram, pretēji noteiktajam, Jēkabpilī, Liepājā, Ludzā un Olainē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa tiek piemērota arī tiem dzīvokļiem, kuros personas nav deklarētas. Saskaņā ar Valsts kontroles aplēsēm šādi no iedzīvotājiem nepamatoti iekasēti 30 tūkstoši eiro. Māju iedzīvotāji apmaksā nesamērīgi lielu pašvaldības teritorijas sakopšanu Dobeles novadā, Liepājā un Rēzeknē, par to maksājot 151 tūkstoti eiro. Divās pašvaldībās – Talsu un Dobeles novados – konstatēti pārkāpumi pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanā, kā rezultātā valsts budžetā nav ieskaitīti nepilni 20 tūkstoši eiro.

Valsts kontrole ar ieteikumiem atklāto trūkumu un pārkāpumu novēršanā ir vērsusies pie Ekonomikas ministrijas un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Tomēr galvenā problēma Valsts kontrolieres E. Krūmiņas ieskatā ir cita: “Vienota skatījuma par to, kas notiek ar daudzdzīvokļu namiem – milzīgu daļu no dzīvojamā fonda valstī, īsti nav nevienam. Jā, ir identificētas un tiek risinātas atsevišķas nozīmīgas problēmas: zemes noma piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ēku energoefektivitātes jautājumi, atsevišķi apsaimniekošanas jautājumi, bet ar to nepietiek.” Valsts kontrole ir vērsusies pie Ekonomikas ministrijas ar ieteikumu uzņemties vadošo lomu situācijas apzināšanā, tai skaitā par mājokļu  politikas plānošanas dokumenta izstrādē.