Kā skaidroja priekšlikuma iesniedzējs Saeimas deputāts Andrejs Judins, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā ir vairākas normas, kas paredz medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu cilvēkiem, kuri izdarījuši noziegumi, būdami nepieskaitāmi. Arī Ārstniecības likumā ir atsevišķas normas, kas attiecas uz šo personu grupu. Tomēr problēma rodas, jo Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas "nesaslēdzas" ar Ārstniecības likuma normām, skaidroja Judins.

Viņš stāstīja, ka uz šādu problēmu viņam norādījuši arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas slimnīcas ārsti, kuri nezina, kā rīkoties gadījumos, ja pacients pie viņiem vienkārši nenāk. Lai problēmu risinātu, ir jāpiemēro vairāki ierobežojoši instrumenti, bet, lai to izdarītu, tiesai ir jāsaņem informācija, skaidroja deputāts.

Tomēr Veselības ministrijas valsts sekretāre Egita Pole norādīja, ka nav saprotams, kāpēc jādublē jau Krimināllikumā esošas normas un jāietver tās Ārstniecības likumā. Judins viņai atbildēja, ka viņam arī šķitis, ka ārsti izprot Krimināllikuma normas, tomēr izrādījies, ka tās viņiem ir diezgan svešas un mediķi vadās pēc Ārstniecības likuma.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anita Slokenberga norādīja, ka šādi grozījumi būtu atbalstāmi, tikai veidlapai, ko ārstiem nāktos sūtīt tiesai, jābūt pēc iespējas vienkāršākai, lai nepalielinātu ārstu noslodzi ar dokumentiem.

Uzklausot visus viedokļus, Saeimas komisija vienbalsīgi atbalstīja šādas normas iekļaušanu Ārstniecības likuma grozījumos.