Gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas paliek un mirdz.
(V. Egle)

2016. gada 5. jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēta Kristīnes pēdējā intervija, kurā viņa saka, ka “Mana vieta noteikti ir pie jūras vai okeāna, kura krasta zona nav komercializēta. Plašums, mainīgums, skaņas – tas ir mans iedvesmas avots. Jā, un horizonts. Varbūt tas ir tāds Dullā Daukas sindroms - nemitīga vēlme uzzināt to, kas vēl ‘aiz apvāršņa’ būtu sasniedzams. Nepabeigtības sajūta, izziņa, sadzīvošana ar ārējiem apstākļiem.” Tieši tāpēc 11. jūlijā, izpildot Kristīnes pēdējo vēlēšanos, viņas pelni tiks izkaisīti jūrā. Aicinām šajā dienā pieminēt, godināt un atcerēties Kristīni.