No LSA puses piedalījās divi pārstāvji - Akadēmiskā virziena vadītājs Arkādijs Zvaigzne un Andris Dimants kā pārstāvis no Eiropas tiesību zinātņu studentu asociācijas Latvijā (ELSA Latvia). Sanāksmē tika pieslīpētas pēdējās nianses Ministru kabineta noteikumu projektā un Augstskolu likuma grozījumos.

Šobrīd paredzēts, ka eksāmens būs obligāta profesionālo tiesību zinātņu maģistra studiju programmu sastāvdaļa, tādēļ tā kārtošana būs nepieciešama jurista kvalifikācijas iegūšanai. Paredzēts, ka eksāmenu pirmo reizi kārtos tie studenti, kas uzsāk studijas 2019. gada rudens semestrī. Eksāmenā būs ietvertas piecas tiesību pamatnozares saskaņā ar jurista profesijas standartu:

• Krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības;
• Civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības;
• Konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības; 
• Starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;
• Tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture.

Paredzēts, ka eksāmens sastāvēs no teorētiskās daļas un praktiskās daļas. Teorētiskajā daļā katrā tiesību nozarē studentam vienas stundas laikā būs izvērsti jāatbild uz trīs teorijas jautājumiem (LSA pārstāvji sanāksmē panāca, ka to skaitu palielina no viena plaša jautājuma uz trīs mazāk plašiem, lai veicinātu vērtējuma objektivitāti). Savukārt praktiskajā daļā katrā tiesību nozarē būs jārisina kāzuss.

Studentam būs tiesības eksāmenā izmantot jebkādus līdzi paņemtos tiesību avotus, izņemot elektroniskās ierīces. Dažas dienas pirms eksāmena studentam tiks paziņots par tiesību avotiem, kuri ir nepieciešami kāzusa atrisināšanai. Tādējādi tiek veicināts tas, lai students ("katram gadījumam") neņem līdzi literatūru, kas nav nepieciešama (par šādu modeli iestājās LSA pārstāvji darba grupā).

Lai sekmīgi nokārtotu eksāmenu, būs nepieciešams iegūt vismaz 55% pareizo atbilžu katrā jomā. Tomēr ir būtiski atzīmēt to, ka eksāmens nav uz izcilības vērtēšanu, bet gan lai pārbaudītu pamatzināšanas.

Tāpat arī LSA pārstāvji ir panākuši to, ka, ja studējošais attaisnojošā iemesla dēļ nav ticis uz eksāmenu, tad viņam būs iespēja pārkārtot eksāmenu tās pašas sesijas laikā.

Pēc tam, kad tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi un Augstskolu likuma grozījumi, provizoriski pēc gada, uzsāks darbu pie eksāmena komisijas nolikuma, kurā atrunās sīkākas detaļas kā, piemērām, eksāmena vērtēšanas, jautājumu sagatavošanas kārtību, konkrētus eksāmena termiņus, jautājumu izziņošanas kārtību un konkrētu tematu klāstu, no kuriem izvēlēsies tematus eksāmenam.