Plānoti vairāki soļi, lai novērstu izskanējušās bažas, ka pēc reformas veikšanas katras nozares salīdzināmie administratīvie sodi pēc kāda laika varētu sākt pārlieku atšķirties. Tāpēc TM atbildīgā darba grupa sekos līdzi administratīvo pārkāpumu sodu politikas attīstībai arī pēc izmaiņu veikšanu.

Pēc reformas turpmākos grozījumus normatīvajos aktos skatīs dažādas Saeimas komisijas. Tāpēc Juridiskā komisija aicinās arī pārējās Saeimas komisijas nākotnē uzraudzīt piedāvātās izmaiņas, lai saglabātu atbilstošu administratīvo sodu politiku.

Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izskanēja bažas par iespējamām problēmām saistībā ar administratīvo sodu sistēmas reformas īstenošanu.

Saeimas Juridiskā biroja padomniece februāra sēdē norādīja, ka viņas pārstāvētā institūcija nekad nav stingri iestājusies par gaidāmo izmaiņu veikšanu, jo problēmas varētu būt arī pēc tās ieviešanas. Izaicinājums būs nodrošināt samērīgumu starp līdzīgiem pārkāpumiem, jo sodus par dažādām jomām regulēs atšķirīgos likumos. Savukārt par izmaiņu veikšanu konkrētajos normatīvajos aktos būs atbildīgas dažādas komisijas un ministrijas, kas ilgtermiņā var neļaut nodrošināt normu samērīgumu likumos, skaidroja juriste.

Savukārt TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina iepriekš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā, ka pašreizējā Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa sistēma tika izveidota vēl padomju laikā 1985. gadā un ka pašlaik normatīvais akts ir grozīts 130 reizes.

Līdz šim LAPK nav sistemātiski pārskatīts, lai gan šajā laikā ir attīstījusies administratīvo sodu piemērošanas unizpildes kārtība, skaidro TM pārstāvji. Līdz ar to likumā nepieciešams iekļaut demokrātiskai valstij raksturīgu kārtību, norādīja Medina. Tāpēc reforma paredz daļu no LAPK izdalīt Administratīvo sodu procesa likumā un nozaru speciālajos likumos, kopā 132 likumos.

Paredzēts, ka izmaiņas jeb reforma stāsies spēkā 2020. gadā.