Šie grozījumi skar arī vairākus jautājumus par Iekšējās drošības pārvaldes darbību.

Saeimai par šiem grozījumiem vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.

Jūnijā Saeima pieņēma likumu par VID Finanšu un Muitas policiju apvienošanu. No 2018. gada 1. janvāra darbu jāsāk jaunajai VID Nodokļu un muitas policijai.

Abu policiju apvienošana bija nepieciešama, lai samazinātu izmeklēšanas iestāžu skaitu un veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, optimizētu un centralizētu VID struktūrvienības, kuras veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu valsts ieņēmumu jomā un muitas lietu jomā.

Šis likuma izmaiņas iepriekš raisīja domstarpības par Iekšējās drošības pārvaldes pakļautību. "Vienotība" pauda uzskatu, ka VID Iekšējās drošības dienestam jābūt Iekšlietu ministrijas pakļautībā vai finanšu ministra pārraudzībā. Savukārt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas  priekšlikumi likumprojektam sākotnēji paredzēja, ka VID ģenerāldirektors ir arī izmeklēšanas iestādes vadītājs Iekšējās drošības pārvaldei. Tomēr vēlāk šis Reiznieces-Ozolas ierosinājums tika atsaukts, bet vietā piedāvāts cits risinājums.

Likumā paredzēts, ka Iekšējās drošības pārvaldei ir savs vadītājs, savukārt VID ģenerāldirektors saņems informāciju par pārvaldes lietvedībā esošajām lietām. Proti, VID būs divas izmeklēšanas iestādes - Iekšējās drošības pārvalde un apvienotā Nodokļu un muitas policija; katrai no tām būs savs vadītājs, kas būs tieši pakļauts VID ģenerāldirektoram.

Likumā noteikts, ka līdz Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanas pabeigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim, attiecīgās VID struktūrvienības turpina pildīt tām noteiktos uzdevumus un īstenot normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Finanšu policija un Muitas policija beidz pastāvēt ar pilnīgu funkciju, uzdevumu un lietu nodošanu VID ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām.