Latvijas Republikas Patentu valde (PV) sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO), ES Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) un Latvijas Tiesnešu mācību centru (LTMC) aizvadītajā nedēļā rīkoja apmācību semināru Latvijas tiesu sistēmas darbiniekiem ar mērķi atbalstīt tiesu sistēmas darbinieku tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, īpašu uzmanību veltot intelektuālā īpašuma aizsardzības tēmai.

Savā uzrunā PV direktors Sandris Laganovskis pauda gandarījumu par iespēju starptautiskās sadarbības ietvaros plānot un attīstīt ilgtspējīgu tiesnešu apmācības modeli, kas dod iespēju tiesnešiem regulāri pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes darbam ar intelektuālā īpašuma lietām. Kā norāda PV direktos, lai gan intelektuālā īpašuma lietu Latvijas tiesās nav daudz, šādas apmācības ir ļoti nozīmīgas, jo tās lietas, kas nonāk līdz tiesas sēžu zālei, bieži vien ir sarežģītas un prasa plašu avotu pārzināšanu.

Semināra pirmajā daļā ar savu ziņojumu par jauno preču zīmju regulu uzstājās kompānijas BARDEHLE PAGENBERG patentpilnvarnieks, profesors Aleksandrs fon Mīlendāls (Alexander von Mühlendahl).

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnese, Dr. iur. Zane Pētersone uzstājās ar ziņojumu par dizainparaugu tiesiskā aizsardzība un tiesu prakses piemēriem.

Ar ziņojumu par dizainparaugu iebildumu lietām uzstājās Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (RĪAP) priekšsēdētāja Dace Liberte. Kā uzsvēra RĪAP priekšēdētāja, runājot par jautājumiem, kas skar preču zīmju izmantošanu negodrpātīgiem nolūkiem – lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja ļaunticamības esamību, ir jāņem vērā visi faktori, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā un kuri pastāvēja brīdī, kad tika iesniegts pieteikums par apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju. Tika minēti arī preču zīmju reģistrācijas absolūtie atteikuma pamatojumu piemēri – gadījumos, kad tiek konstatēta acīmredzama negodprātība.

PV vadošā eskperte Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate dalījās ar praksi par prioritātes tiesībām rūpnieciskā īpašuma lietās, norādot, ka strīdos par to, kam pienākas tiesības vai uz ko pienākas tiesības, būtiska loma ir patenta pieteikuma datumam kā robežšķirtnei.

Semināra otrajā dienā par domēna vārdu strīdiem un starptautiskiem strīdu risināšanas principiem, ko ilustrē Vienotā domēna nosaukumu strīdu risināšanas politika (UDRP), uzstājās vācijas komānijas SCHIEDERMAIR Rechtsanwälte advokāte, mediatore Stefānija Hartunga (Stephanie G. Hartung). Advokāte ir specializējusies domēna vārdu un interneta tiesību jomā, kā arī preču zīmju tiesību jautājumos.

Paturpinot tematu, ar prezentāciju par domēna vārdu strīdiem, Liepājā uzstājās Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (EUIPO Observatorijas) norīkotais eksperts, Dānijas prokurors Erlings Vestergārds (Erling Vestergaard). Par domēna vārdu reģistrāciju Latvijā un praksi strīdu gadījumos stāstīja arī augstākā līmeņa domēna .LV reģistra turētāja, NIC vadītāja Katrīna Sataki.

Par autortiesību objektiem, veidiem un nošķiršanu, tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem uzstājās Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Dr. iur. Rihards Gulbis. Savā ziņojumā R. Gulbis norādīja uz klupšanas akmeņiem civillietās autortiesību jomā.

Noslēdzot semināru, ar ziņojumu par Lietuvas tiesu praksi intelektuālā īpašuma lietās uzstājās Lietuvas Apelācijas tiesas tiesnese Dr. Goda Ambrasaite-Baliņiene (Goda Ambrasaite-Balyniene).

Semināra apmeklētāju vidū bija Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas,  Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas, Kurzemes apgabaltiesas un Liepājas tiesas tiesneši, kas pozitīvi novērtēja iespēju piedalīties mācībās un gūt zināšanas intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos.