2017. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 4 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2017. gadā.

2017. gada 1. un 2. pusgadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,710 miljoni eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,399 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinot ar 2016. gadu vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto parādu lietu skaitā ir preču un pakalpojumu nozarē, kas ir pat par 28% vairāk kā 2016.gadā. Īpaši pieaudzis ir nodoto parādu lietu skaits par mājsaimniecības sniegtajiem pakalpojumiem, proti, par apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī par elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas piegādi. Grūtības patērētājiem veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem pirmšķietami ir saistītas ar šo pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu. Savukārt pienākot apkures sezonai, maksājumu kopsumma radīja grūtības mājsaimniecībām norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Diemžēl šie rādītāji liecina, ka lielai daļai patērētāju ir grūtības iegādāties nepieciešamās preces un laicīgi norēķināties par ikdienas pakalpojumiem, kas liecina par patērētāju sliktu finansiālo stāvokli.

Izvērtējot parādu atgūšanai nodoto lietu skaitu pa nozarēm ir redzams, ka 2017. gadā tāpat kā 2016. gadā parādu atgūšanai visvairāk lietas tika nodotas no nebanku kreditēšanas sektora, proti  43,57 % jeb 143 565 lietas par kopējo summu 94,350 miljoni eiro. Otrajā vietā ierindojas preces un pakalpojumi ar 27,97 % jeb 92 166 lietām par kopējo summu 18,478 miljoni eiro, kam seko elektronisko sakaru jeb interneta, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji ar 15,09 % jeb 49 702 lietām par kopējo summu 8,161 miljons eiro. Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka 2017. gadā nebanku kreditēšanas jomā, no jauna nodoto parādu lietu kopsumma ir samazinājusies par 44 %, kas ir par 41,390 miljoniem mazāk nekā 2016. gadā.

Lai arī 2017. gadā ir vērojama pozitīva tendence pieaugt pilnībā atgūto lietu skaitam, tomēr ņemot vērā, ka ir pieaudzis arī kopējais parādu atgūšanai nodoto lietu skaits, procentuāli pilnībā atgūto lietu skaits, salīdzinot ar 2016. gadu gandrīz nemaz nav mainījies. 2017. gada pirmajā pusgadā pilnībā atgūti tika 13,71 %, bet otrajā pusgadā 14,28 %. Savukārt daļēji atgūto parādu skaits 2017.gadā, salīdzinot ar 2016. gadu turpina samazināties apmēram par 3%. Jāpiebilst, ka 2017. gadā krietni ir pieaudzis ne tikai kopējais atgūto lietu skaits, bet arī neatgūto parādu lietu skaits, tādējādi, saglabājot gadiem novērojamu tendenci šai pozīcijai pieaugt, bet parādiem paliekot neatgūtiem. Respektīvi 2017. gada 1. pusgadā neatgūto parādu skaits pieaudzis līdz 79,34 % un 2. pusgadā samazinājies līdz 78,25 % .

2017. gada 31. decembrī kopējais parādu portfelis sastādīja 1,015 miljardu eiro, kas ir par 34 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Analizējot kopējo parādu portfeli dalījumā pa nozarēm, kuras nodod savu klientu parādu lietas atgūšanai pakalpojuma sniedzējiem, ir secināms, ka galvenās pozīcijas kopējo parādu portfelī nemainīgi saglabā trīs nozares, secīgi – nebanku kreditēšanas, preču un pakalpojumu, kā arī elektronisko sakaru nozare. Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 107 614 parādu lietas, no kurām 33,67 % (372 901 lietas) ir nebanku kreditēšanas nozarē, 26,07 % (288 781 lietas) preču un pakalpojumu nozarē un 25,40 % (281 364 lietas) elektronisko sakaru nozarē.

Salīdzinot ar 2016. gadu parādu summas apmēra procentuālais pieaugums kopējā parādu portfelī vērojams no kredītiestādēm nodotajiem parādiem, bet samazinājies ir elektronisko sakaru nozarei. Respektīvi – 63,98 % kreditēšanas nozarē, 25,54 % nebanku kreditēšanas nozarē, 6,06 % preces un pakalpojumi un 4,04 % elektronisko sakaru nozarē

Lai noskaidrotu patērētāju informētību par savām tiesībām, PTAC 2017. gada rudenī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kuras ietvaros 6 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā saistībā ar kādām nesegtajām parādsaistībām pie viņiem ir vērsušies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji. Lai arī 27% iedzīvotāju uzskata, ka ir labi informēti par savām patērētāja tiesībām, ja parādsaistības tiek nodotas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, tomēr 63% iedzīvotāju informētību par savām patērētāju tiesībām saistībā ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem kopumā ir novērtējuši kā vājas.

Aptaujas dati rāda, ka, palielinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, kā arī pieaugot ienākumiem, informētība par savām tiesībām palielinās. Lai arī ir svarīgi, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji rīkojas godīgi un izmanto taisnīgas metodes parāda atgūšanai, tomēr patērētājiem ir jāatceras, ka parāds ir jāatdod jebkurā gadījumā.

Aicinām iepazīties ar PTAC izstrādātajiem Padomiem par ārpustiesas parāda atgūšanas procesā

Pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2017. gadā