Komisija trešdien turpināja skatīt Komercnoslēpuma likumprojektu, ar kura palīdzību paredzēts nostiprināt komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu tā iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Visi iesniegtie priekšlikumi netika izskatīti, tāpēc grozījumus turpinās skatīt nākamajā sēdē.

Komisijas sēdē notika asas diskusijas starp Saeimas Juridiskā biroja un AT pārstāvjiem.

Juridiskais birojs rosināja iekļaut punktu, kas paredz - ja pēc tiesas nolēmuma par komercnoslēpumu spēkā stāšanās iestājas tādi apstākļi, kurus tieši vai netieši nevar saistīt ar atbildētāju un kuru iestāšanās dēļ attiecīgā informācija vairs nav atzīstama par komercnoslēpumu, atbildētājs ir tiesīgs prasīt atcelt aizliegumu veikt noteiktas darbības.

Šāds regulējums varētu būt nepieciešams brīžos, kad tiesa savā lēmumā liegusi izpaust komercnoslēpumu, bet kādu iemeslu dēļ attiecīgā informācija vairs nav atzīstama par komercnoslēpumu, piemēram, ja uzņēmums izlēmis izmantot zīmolu, kas iepriekš nav bijis publiskots. Likumprojektā iekļaujamais punkts paredzētu, ka brīdī, kad informācija vairs nav atzīstama par komercnoslēpumu, iesaistītajām pusēm caur tiesu būtu jāprasa atcelt aizliegumu šo informāciju izpaust.

Savukārt AT pārstāve iebilda, ka šādā gadījumā pat situācijā, kad abas puses savā starpā spēj vienoties, tām obligāti būs jāiet uz tiesu. Tādā veidā tiks apgrūtināts tiesu darbs, kā arī tērēti papildu līdzekļi.

AT skaidroja, ka ir nepieciešama specifiskāka procedūra, kā to izdarīt. Turklāt - ja puses pašas var vienoties, un prasītājs apstiprina, ka tiesas nolēmumā minētā informācija vairs nav komercnoslēpums, tad nevar turpināties aizsardzība.

Juridiskā biroja pārstāve pauda, ka būtu jauki, ja puses neceltu strīdu, bet jāatceras, ka šai situācijā ir bijusi tiesvedība, tāpēc tiesas lēmums par komercnoslēpuma izpaušanu ir spēkā visu noteikto termiņu. Savstarpējā vienošanās neatceļ tiesas spriedumu, tāpēc viena no pusēm arī pēc vienošanās var vērsties tiesā.

Deputāti rosināja šī punkta precizēšanu uzdot atrisināt Juridiskajam birojam un AT līdz nākamajai sēdei, bet abas puses norādīja, ka tas neesot iespējams. Tāpēc deputāti vienojās pašreiz izslēgt šo punktu no virzāmā likumprojekta un par to lemt nākamajā lasījumā.

Sēdes laikā deputāti nepaspēja pabeigt likumprojekta izskatīšanu, tāpēc to turpinās nākamajā sēdē.

Kā ziņots, jaunais likumprojekts ir izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu par aizsardzību pret nelikumīgu komercnoslēpumu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts nosaka "komercnoslēpuma", "komercnoslēpuma turētāja" un "pārkāpumu preču" definīcijas. Tāpat tiek noteikts, kas ir komercnoslēpuma likumīga iegūšana, kā arī to, kas ir uzskatāms par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu. Ar jauno likumprojektu arī paredzēts noteikt sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Patlaban regulējums par to, kāda informācija būtu uzskatāma par komercnoslēpumu, ir noteikta Komerclikumā, kas galvenokārt ir attiecināma tikai uz komersantiem, kamēr likumprojekts skar jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu.

Par grozījumiem Saeimai vēl būs jābalso otrajā un trešajā lasījumā.