Egils Levits devis būtisku profesionālu ieguldījumu gan Latvijas valsts atjaunošanā, gan tās pārveidē par demokrātisku un tiesisku valsti, gan tās jau kā mūsdienu Eiropas valsts idejiskajā, institucionālajā un tiesiskajā nostiprināšanā un attīstībā. To arī apliecina šī grāmata, kuras 848 lappusēs apkopota Levita publicistika latviešu valodā vairāk nekā 30 gadu garumā.

“Mēs esam vēsturiskā transformācijas procesā, kurā rodas jauns laikmets un vecais grimst. Bet šobrīd līdzās pastāv vēl abi divi  – jaunais aust, vecais riet. Šajā situācijā neviena no valstīm, neviena no sabiedrībām neatrodas priekšgalā, neatrodas labākā situācijā par citām. Par šiem jautājumiem ir zināmas diskusijas. Bet nevar apgalvot, ka Amerika ir daudz tālāk to apjaušanā. Latvija kā salīdzinoši neliela valsts, bet ne maza valsts, ir viegli menedžējama un pārvaldāma, tādēļ tā šajā situācijā ar savu intelektuālo pienesumu var izrauties pasaules priekšgalā.(..) Es nerunāšu par to, ka būs nepieciešamas tehnoloģiju inovācijas, bet par to, ka Latvijā ir nepieciešams radīt sociālo, garīgo, likumdošanas infrastruktūru. Tādu, lai Latvija būtu pievilcīga valsts, arī ar parauga efektu pasaulei,“ tā Egils Levits, pasākumā daloties pārdomās par Latvijas vietu, lomu un uzdevumiem 21. gs. pasaulē.

• Saruna ar grāmatas idejas autori un sastādītāju Rudīti Kalpiņu
• Pasākuma videoieraksts no 18.02.2019. pēcpusdienas būs pieejams “Latvijas Vēstneša” youtube kanālā

“Rakstu krājums aptver vairāk nekā 30 gadu posmu. Tā saturs, struktūra un izklāsts palīdz domāt mūsdienu demokrātiskas, tiesiskas valsts kategorijās,” grāmatu “Valstsgriba” pieteica pasākuma vadītājs Gunārs Kusiņš.

Grāmatas atvēršanā uzrunas teica Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, sabiedriskais darbinieks Dainis Īvāns, jurists Lauris Liepa, kā arī citas amatpersonas un laikabiedri.

"Demokrātija un tiesiskums ir vērtības, uz kurām katra valsts ir tikai ceļā, bet nekad nevar šo apvārsni sasniegt pilnībā. Arī Latvija ir nemitīgā ceļā uz aizvien pilnīgāku valsti. Lai arī ko teiktu pesimisti un tie, kas mūsu valsti grib noniecināt, mums ir daudz pierādījumu tam, ka Latvija ir izdevusies valsts. Un par to, kā veidojās notikumi un kā raisījās idejas, lai Latvija varētu kļūt par tādu valsti, kāda tā ir šodien, mēs varēsim izlasīt šajā grāmatā. Taču šajā grāmatā nebūt nav apkopts viss, ko Egils Levits ir spējis dot Latvijas tiesību sistēmai un arī Eiropas tiesību izpratnes padziļināšanai un paplašināšanai. Paldies grāmatas autoram, par to, ka ar saviem rakstiem, runām un darbiem nu jau vairākām juristu paaudzēm nekļūdīgi norādījis ceļu demokrātiskas, tiesiskas un Eiropeiskas valsts virzienā," tā tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

“Tas ir darbs, par kura tapšanu jāpateicas arī daudziem žurnālistiem un preses izdevumu redaktoriem,” tā “Latvijas Vēstneša” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.

“Valstsgribu” caurvij viens kopīgs motīvs – fundamentāla juridiskā, politiskā un morālā argumentācija par Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšanas tiesībām, jēgu un būtību, par pilsoņu attiecībām ar valsti un tās sekmīgu pārvaldību.

Izdevumā plašai sabiedrībai saprotami aplūkoti daudzi ar Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu saistīti jautājumi. Izdevums atklāj gan Egila Levita ideālismu un pragmatismu, gan ticību Latvijas valstij un tās cilvēku spēkam

“Grāmatā iekļauti tikai pāris juridiska satura materiāli, tekstu vairums ir ieinteresētam pilsonim absolūti uztveramā valodā,” tā “Valstgribas” idejas autore un sastādītāja Rudīte Kalpiņa. “Iedrošinot lasītāju šo apjomīgo darbu iepazīt, ir jāuzsver, ka Egils Levits vienmēr spējis pat specifiski sarežģītas lietas izstāstīt plašai sabiedrībai saprotami, precīzi un interesanti.”

“Pārlasot grāmatu, nākas atkārtoti secināt, ka nopietnākais ikviena Latvijas iedzīvotāja izaicinājums pēc iznākšanas no patvaļā balstītas valsts iekārtas bija tiesiskas valsts pilsoņa izpratnes un iemaņu apgūšana,” tā priekšvārdā pauž Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Ph. D. (Cantab.) Ineta Ziemele.

Raksti krājumā simboliski sadalīti laika nogriežņos atbilstoši Latvijas valsts liktenim: “Atdzimšana” (1985–1991), “Atjaunošana” (1991–1993), “Tapšana” (1993–1998), “Nobriešana” (1999–2004), “Nostiprināšana” (2004–2010) un “Pastāvēšana” (2011–2018). Katram no tiem Egils Levits devis ievadkomentāru – kopsavilkumu par attiecīgo laikaposmu no sava šodienas skatupunkta.

Krājumu noslēdz pirmpublikācija – raksts ar nosaukumu "Valstsgriba" – jēdzienu, kurš tagad nostiprināts Satversmes priekšvārdā. “Nācijai, lai tā pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās pagātne, bet, galvenais, tai ir nepieciešama griba veidot nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur,” skaidro E. Levits.

Par grāmatu

• Darbs izdots oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” Grāmatu apgādā.
• Grāmatu par izdevēja cenu var iegādāties  “Latvijas Vēstneša” Klientu centrā (Bruņinieku ielā 53, Rīgā); pasūtījumu var noformēt arī elektroniski lv.lv/gramatas. Izdevums pieejams arī grāmatnīcās.