Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē norādīja, ka līdz šim narkotiku ierobežošanas politika bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazinājumu, piemēram, jaunu vielu iekļaušanu aizliegto vielu sarakstos, sodu politiku un tiesībaizsardzības iestāžu darbu. Tomēr Iekšlietu ministrijas ieskatā turpmāk būtu jāmaina “policejiskā” pieeja un, līdztekus narkotiku piedāvājuma samazināšanai, aktīvāk jāstrādā pie pieprasījuma samazināšanas.

Ziņojumā secināts, ka narkotiku lietošanas rādītāji sabiedrībā kopumā samazinājušies – no 16% 2007. gadā līdz 11% 2015. gadā. Ir izdevies samazināt gan nelegālās narkotikas pamēģinājušo personu skaitu, kā arī samazināt nelegālo narkotiku lietošanas izplatību pēdējā gada laikā. Tomēr narkotiku pamēģināšanas un lietošanas rādītāji sagalbājas salīdzinoši augsti atsevišķās sabiedrības grupās, kas ir  jauni vīrieši vecumā no 15 – 34 gadiem; izklaides vietu apmeklētāji un personas ar ieslodzījuma pieredzi.

Tāpat Latvijā saglabājas augsts problemātisku narkotiku lietotāju skaits - aplēsts, ka 2017. gadā Latvijā bija aptuveni 13 305 problemātiski narkotiku lietotāji. Šāds rādītājs ir ļoti augsts, turklāt problemātiska narkotiku lietošana nereti saistīta gan ar veselības problēmām, gan sociālo atstumtību un iesaisti noziedzīgajās aktivitātēs.

Gadā vidēji 5% no reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir attiecināmi uz narkotiku nelegālo apriti un neatļautu lietošanu. Bet patiesais slogs varētu būt daudz lielāks, jo ar narkotiku lietošanu nereti saistīti arī cita veida noziedzīgie nodarījumi – zādzības, vardarbība, transportlīdzekļa vadīšana reibumā u.tml.

Informatīvajā ziņojumā veikts līdzšinējās politikas izvērtējums un analizētas galvenās tendences. Secināts, ka līdz šim narkotiku ierobežošanas politika bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazinājumu, bet jāstrādā arī uz pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Līdz ar to Iekšlietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir izstrādājusi Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019. – 2020. gadam, kas Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 2019. gada 14. februārī. Tajā lielāks uzsvars veltīts pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, piemēram, tādu profilakses programmu īstenošanu, kuru efektivitāte ir pierādīta citās valstīs, atkarību ārstniecības programmu dažādošana, pusaudžu sociālās rehabilitācijas jautājuma sakārtošana. Savukārt tiesībaizsardzības jomā plānots stiprināt kapacitāti narkotiku un jauno psihoaktīvu vielu identificēšanai, kas ļaus daudz ātrāk rosināt kriminālprocesus un veikt izmeklēšanu.

Tāpat Iekšlietu ministrija ir secinājusi, ka turpmākā politikas plānošana un koordinācija būtu daudz optimālāka un saskaņotāka, ja to īstenotu Veselības ministrija. Līdz ar to plānots rosināt, ka, sākot ar 2021.gadu, narkotiku lietošanas ierobežošanas politikas plānošana un koordinācija nonāks Veselības ministrijas kompetencē.

Ar informatīvo ziņojumu varat iepazīties šeit.