Likumprojekti ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares “kapitālā remonta” un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.

“Atbildīgo iestāžu spēja uzraudzīt un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un cīņa ar finanšu un ekonomiskiem noziegumiem ir pamats finanšu sistēmas attīstībai. Savukārt, stabila finanšu sistēma ir asinsrite tālākai tautsaimniecības izaugsmei un investīciju piesaistei. Latvijas finanšu sektors nav atrauts no starptautiskajām norisēm, tāpēc mēs turpinām nepieciešamās reformas, lai pilnveidotu atbildīgo kontroles iestāžu funkcijas, pilnvaras un atbildību, kā arī izslēgtu aizdomīgu darījumu iespējamību. Mūsu mērķis ir labi uzraudzīts un kontrolēts finanšu un kapitāla tirgus, kas darbojas visas sabiedrības interesēs,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Nepieciešamību veikt reformu apstiprina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (The Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) izvērtējuma secinājumi par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas uzraudzības un pārvaldības efektivitāti.

Lai  stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū, FKTK likuma grozījumos ietverta iestādes darbības mērķa, funkciju un atbildības paplašināšana. Vienlaikus saglabāts likumā jau noteiktais FKTK darbības mērķis attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prudenciālo uzraudzību un finanšu stabilitātes nodrošināšanu.

Pagājušā gada vasarā, ņemot vērā iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vairākās Eiropas bankās, pēc trīs Eiropas Komisijas komisāru aicinājuma tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti Eiropas Centrālās Bankas (ECB) Vienotā uzraudzības mehānisma, Eiropas uzraudzības iestāžu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas komisijas pārstāvji. Darba grupa nāca klajā ar ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai pilnveidotu uzraudzību un kontroli NILLTFN jomā. Viens no ieteikumiem ir palielināt sasaisti starp prudenciālo un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību. Lai arī jau šobrīd atbilstoši NILLTF likumam FKTK veic noteiktas funkcijas NILLTFN jomā, FKTK likumā esošās funkcijas papildinātas ar pienākumu uzraudzīt un kontrolēt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus NILLTFN likuma un Starptautisko un nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanā.

Tāpat grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām. Grozījumi nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets (MK) izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Tiek papildinātas arī padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata kandidātam izvirzāmās prasības, nosakot, ka FKTK padomes locekļa kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis augstāko izglītību, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, kā arī kuram ir vismaz piecu gadu pieredze finanšu un kapitāla tirgus jomā. Tāpat kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju, kompetentam finanšu vadības jautājumos un ar praktisko vadītāja pieredzi. Kandidātam arī obligāti jāatbilst prasībām, lai saņemtu pieeju valsts noslēpumam, tādēļ tiek virzīti grozījumi likumā par valsts noslēpumu, ņemot vērā finanšu sektora sasaisti ar valsts ekonomiskās drošības jautājumiem un nepieciešamību izvērtēt sensitīvu informāciju.

Savukārt, grozījumu Kredītiestāžu likumā mērķis ir precizēt normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot tā uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontroli. Likumprojekts nosaka, ka FKTK ir pienākums veikt likvidācijas procesa uzraudzību, vienlaikus arī nosakot tiesības iegūt nepieciešamo informāciju šī uzdevuma izpildē. FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību, un ir svarīgi, ka tā turpinātu nodrošināt aizsardzību arī likvidācijas procesā, jo ne jau visi noguldītāji būs saņēmuši savus noguldījumus no Noguldījumu garantiju fonda (līdz 100 tūkstošiem eiro noguldījumus garantē valsts) un tos atgūs tikai likvidācijas procesa ietvaros.

Tāpat Kredītiestāžu likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt NILLTFN kontroli saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un atbilstoši likvidējamās kredītiestādes darbībai piemītošajam riskam, tai skaitā ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par likvidācijas procesā konstatētiem aizdomīgiem darījumiem.

Vienlaikus, atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam, likvidatoram ir jāizstrādā metodoloģija to kontrolei atbilstoši FKTK un FID prasībām. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, šie grozījumi nodrošinās sekmīgāku atbildīgo uzraudzības un kontroles iestāžu savstarpējo sadarbību bankas likvidācijas procesā.

Lai uzlabotu administratīvo sankciju savlaicīgumu, kā arī to, lai FKTK administratīvo sankciju režīms un uzraudzības izpildes sistēma būtu pārredzama, prognozējama un tās procedūra skaidri uzskatāma, Kredītiestāžu likumā iestrādāts pilnvarojums FKTK izdot noteikumus, nosakot kritērijus NILLTFN likuma būtiskiem pārkāpumiem. Šādu noteikumu izdošana ļaus skaidrāk izprast administratīvo sankciju sistēmu, kā arī to, kuros gadījumos FKTK vērsīsies ECB ar priekšlikumu anulēt kredītiestādes licenci. Tā kā licences anulēšana Banku savienības ietvaros ir ECB kompetence, šis ir viens no virzieniem, kur sistēmas pilnveidošanai darbs turpinās arī Eiropas Savienības līmenī.

Papildus valdība plāno izskatīt FM izstrādātos grozījumus NILLTFN likumā. Ar šo likumprojektu plānots tiesību sistēmā ieviest tā saukto AML 5. direktīvu, kā arī virkni Moneyval novērtējuma ziņojumā ietverto rekomendāciju, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām. Ar to tiks noteiktas skaidrākas klienta izpētes prasības sadarbībai ar augsta riska trešajām valstīm un  prasības, kas piemērojamas veicot padziļināto klienta izpēti.

Likumprojektā sadarbībā ar FID iestrādāti grozījumi, lai konceptuāli mainītu dienestam sniegto aizdomīgu darījumu ziņojumu kārtību, kā arī paredzēts atteikties no neparasta darījuma jēdziena. Ar grozījumiem paplašināts likuma subjektu loks ar maksātnespējas administratoriem. Gan fiziskas, gan juridiskas personas maksātnespējas procesā viena no pirmajām veicamajām darbībām ir parādnieku dokumentu un mantas pilna inventarizācija. Tomēr neviens maksātnespējas jomu regulējošs tiesību akts neparedz tādus kritērijus vai pienākumus parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, lai nešaubīgi pārliecinātos par mantas izcelsmes legalitāti. Ņemot vērā administratora funkcijas maksātnespējas procesā, ir samērīgi un pamatoti noteikt, ka administratori ir NILLTFN likuma subjekti, lai nodrošinātu, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru (UR) iestrādāti grozījumi, kas piešķirs Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām UR. Tāpat minētie grozījumi ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu 1740 augsta riska SIA, kuras vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu.

Šie visi iesniegtie normatīvo aktu grozījumi vēl vairāk efektivizēs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, stiprinot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai.

Plānots, ka visu šo likumu grozījumus valdība izskatīs jau šodienas MK sēdē.