Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs 13 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Ekonomikas ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Latvijas valsts ceļi, Ērgļu novada pašvaldība un Rīgas dome.

Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemta gan kasācijas sūdzība, gan prokurora kasācijas protests. Vienā lietā izskatīs protestu par zemākas instances tiesas lēmumu nosūtīt lietu prokuratūrai pārkāpumu novēršanai. Vienā lietā izskatīs sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu atteikties atjaunot termiņu sūdzības iesniegšanai.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Kasācijas instances tiesa 27. maijā rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur par Rīgas apgabaltiesas lēmumu kasācijas sūdzību iesnieguši apsūdzētais un viņa aizstāvis.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) par to, ka viņš būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izdarīja tīšas darbības, kas izraisīja smagas sekas. Proti, apsūdzētais, būdams pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, pretēji dienesta interesēm, izdeva rīkojumus par motivējošo piemaksu, kuras uzskatāmas par prēmijām, piešķiršanu SIA darbiniekiem, pārkāpjot likuma „Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” normas. Apsūdzētajam noteikts sods – piespiedu darbs uz 200 stundām, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa vai priekšsēdētāja amatus valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās uz 3 gadiem. Pašvaldības labā no apsūdzētā piedzīta kaitējuma kompensācijas 35 958 euro.

Ar apelācijas instances tiesas lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā (LietaSKK-80/2019).

2) Administratīvo lietu departaments 28. maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējam kopīpašumā ar citu personu pieder dzīvojamā māja, kurā viņš aptuveni 2003. gadā veicis būvniecību. Iestāde pieteicējam ir uzlikusi pienākumu nojaukt uzbūvēto – verandu un izmaiņas dzīvojamā mājā, jo būvniecība bijusi patvaļīga (bez būvvaldē saskaņota projekta un būvatļaujas). Lai varētu būvi legalizēt, ir radies strīds par būvniecības saskaņojumu ar otru kopīpašnieku. Pirms pieteicējs faktiski uzsāka būvniecību viņš saņēma tam piekrišanu no otra kopīpašnieka, bet kad jau bija uzbūvējis, kopīpašnieks mainījās, tā daļu nopirka cita persona. Iestāde un apelācijas instances tiesa uzskata, ka pieteicējam vairs nav derīga pirmā kopīpašnieka piekrišana, tā jāsaņem no jaunā kopīpašnieka. Pieteicējs uzskata, ka viņam bijusi derīga gan kopīpašnieka piekrišana un tā ir saistoša jaunajam kopīpašniekam, gan bijis tajā laikā atbilstoši iestāžu praksei pietiekami sasakņots būvprojekts. (Lieta SKA-30/2019).

3) Civillietu departaments 30. maijā paplašinātā tiesas sastāvā vērtēs prasītājas un atbildētājas kasācijas sūdzības strīdā par zemes nomas maksas parādu zem daudzdzīvokļu nama Rīgā.

Maksātnespējīgās AS „Reversed” (pirms reorganizācijas – AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, pēc nosaukuma maiņas – AS „Latzemes aktīvi”) vārdā administrators 2015. gadā cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības un piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, arī atbildētāju, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības, taču līgums nebija noslēgts un maksājumi nav veikti. Atbildētājas parāds aprēķināts proporcionāli viņas īpašumā esošajām domājamām daļām no dzīvojamās mājas, ko veido nomas maksa, pievienotās vērtības nodoklisun nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu prasība apmierināta daļēji. Apelācijas instances tiesa atzina, ka no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 26. martam starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības proporcionāli atbildētājai piederošajām domājamām daļām no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, nosakot nomas maksu 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības laika posmā no 2011. gada 14. aprīļa līdz 2012. gada 26. martam. Tiesa piedzina no atbildētājas prasītājas labā zemes nomas maksas parādu, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2011. gada 14. aprīļa līdz 2012. gada 26. martam un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. (Lieta SKC-104/2019).