Rail Baltica projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šī brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. Rail Baltica projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem Rail Baltica projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS “RB Rail”.

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam. Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji finansēšanas līgumos noteiktā laika grafika. 2019. gada jūnijā AS “RB Rail” aplēsa, ka projekta īstenošana varētu ieilgt līdz 2030. gada martam, ja iestāsies riski un nebūs pieejams nepieciešamais finansējums. Tomēr 2017. gadā izmaksu un ieguvumu analīzē aplēstais budžets un apstiprinātais projekta īstenošanas termiņš – 2026. gads – nav mainīti. Projekta finansēšanai  līdz šim noslēgti 4 finansēšanas līgumi, no kuriem viens ir saistošs tikai Lietuvai. Atbilstoši aplēsēm pirmā parakstītā finansēšanas līguma budžets tiks pārsniegts par 59,3 miljoniem eiro, savukārt otrajā finansēšanas līgumā līdzekļu izlietojums būs par 0,231 miljonu eiro mazāks nekā finansēšanas līgumā noteiktais.

Projekta ietvaros veiktā juridiskā analīze liecina, ka projekta īstenošanas struktūra nav pretrunā ar Baltijas valstu normatīvajiem aktiem un pārvaldības sistēmā nav konstatēts būtisks interešu konflikts. Tomēr analīzē arī atklājās, ka nav efektīva mehānisma, kā risināt strupceļa situācijas, kad ministrijas, kas ir Rail Baltica projekta labuma guvējas, nevar vienoties par kopīgu risinājumu. Baltijas valstīm ir bijuši atšķirīgi redzējumi par projektu pārvaldību, piemēram, pieņemot lēmumu par vislabāko risinājumu AS “RB Rail” finansēšanai vai par infrastruktūras pārvaldības modeli, kā dēļ ir ticis zaudēts laiks.

Augstākās revīzijas iestādes arī konstatēja, ka, lai gan visas trīs Baltijas valstis vidēja termiņa budžeta plānošanā ir iekļāvušas Rail Baltica projektam nepieciešamos līdzekļus, neviena no tām nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam. Valstīm arī nav oficiāli apstiprinātu plānu projekta pašfinansējuma nodrošināšanai gadījumā, ja projekta īstenošanas izmaksas būs lielākas, nekā plānots, un/vai Eiropas Savienības līdzfinansējums būs mazāks, nekā plānots.

Revīzijā tika konstatēts, ka AS “RB Rail” ir izstrādātas un tiek pilnveidotas iepirkumu un līgumu vadības procedūras AS “RB Rail” ir arī ieviesta kvalitātes kontroles sistēma, un pašlaik tiek izstrādāta riska vadības sistēma.

Augstākās revīzijas iestādes sniedza ieteikumus AS “RB Rail”, tās akcionāriem un Rail Baltica projekta labuma guvējiem – visu trīs valstu satiksmes ministrijām. –Mēs aicinām vienoties par skaidriem lēmumu pieņemšanas noteikumiem Rail Baltica projektā visos projekta īstenošanas līmeņos un skaidriem izmaiņu un risku vadības plāniem, lai mazinātu projekta īstenošanas laika grafika un budžeta pārsniegšanas risku. Mēs uzskatām arī, ka ir nepieciešams plānot valsts budžeta finansējuma pieejamību projektam ilgtermiņā, ieskaitot gadījumus, kad projekta izmaksas pieaug vai Eiropas Savienības finansējums ir mazāks, nekā plānots. Revidējamās vienības kopumā piekrita sniegtajiem ieteikumiem. Tomēr revidējamo vienību sniegtās atbildes liecināja par atbildīgo ministriju nevēlēšanos plānot projekta finansējumu ilgtermiņā, tas ir, visam projektam kopumā līdz tā īstenošanas noslēgumam.

Papildu informācija

2018.gada 6.septembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts kontrolieri vienojās veikt kopīgu revīziju par Rail Baltica projektu. Kopīgās revīzijas mērķis bija novērtēt Rail Baltica projekta iekšējās kontroles sistēmas un publisko iepirkumu vadību.

Apvienotajā revīzijā tika izvērtēts, vai Rail Baltica projekta iepirkumu un līgumu vadība ir pietiekami efektīva, lai veicinātu efektīvu un ekonomisku projekta izpildi. Kopīgās revīzijas redzeslokā bija arī valsts budžeta finansējuma izmantošana. Revidējamās vienības bija kopuzņēmums AS “RB Rail”, valstu atbildīgās ministrijas un citas ar projekta īstenošanu saistītās institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir veikušas arī revīziju par Rail Baltica projekta īstenošanu katrā valstī, divas no tām paralēli projekta starptautiskajai revīzijai. Lietuvā revīzijas ziņojums tika publicēts 2018. gadā, Igaunijā – 2019. gadā, Latvijā revīzijas ziņojums tiks publicēts 2020. gadā.

Apvienotās revīzijas ziņojums