20. Februāris 2020 09:07
Jaunumi
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalsta ieviešanas jautājumiem pieņem galaziņojumu
Ernests Dinka, Saeima

“Pēc deviņu mēnešu darba un kopā noturētām 27 sēdēm obligātās iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija ir pieņēmusi galaziņojumu, un viens no tā secinājumiem ir nepieciešamība nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu,” trešdien, 19. februārī, pēc galaziņojuma pieņemšanas sacīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne.

“Komisija viennozīmīgi uzstāj uz to, ka ir nepieciešams politisks lēmums nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu. Šai sāgai ir jābeidzas, un tur vairs nav argumentu, kāpēc būtu jābūt saudzīgiem pret šajā afērā iesaistītajiem. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka visos izpildvaras līmeņos ir jāpārskata spēja uzņemties atbildību un rīkoties, jo obligātās iepirkuma komponentes sistēma ir piemērs tam, ka visas tieši vai netieši iesaistītās puses institūcijas, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, tiesībsargājošās institūcijas, Saeima, pat prezidenti – bija kļuvušas “neredzīgas” un “nedzirdīgas” attiecībā pret acīmredzamiem pārkāpumiem, kas ļāva sistēmai eksistēt tik ilgus gadus. Pietrūka politiskas gribas pielikt punktu,” pauž komisijas priekšsēdētāja.

Galaziņojumā norādīts, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.

Komisija arī secina, ka kopš 1997. gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole. Saeima ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus.

OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālās sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Turklāt komisija saskārusies arī ar izpildvaras pārstāvju informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu no izpildvaras pārstāvju puses, atzīmē I. Krapāne.

Tāpat komisijas ziņojumā norādīts, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu. Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgā rīcība, un tās atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ.  

Kā pozitīvu faktoru komisija min uzsākto kontroles mehānisma sakārtošanu, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Vienlaikus tā norāda, ka šobrīd biroja pārbaužu kapacitāte darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada jūnijā, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību. Komisijā strādāja deputāti Ieva Krapāne, Mārtiņš Šteins, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš, Sandis Riekstiņš, Viktors Valainis un Jānis Ādamsons.

Komisijas priekšsēdētāja I. Krapāne informē, ka aicinās Saeimu galaziņojumu iekļaut Saeimas 27. februāra sēdes darba kārtībā.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 201 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties