Tiesu izpildītāju darbības strikti regulē normatīvie akti. Nolēmuma izpildē viņi var piemērot vairākus piespiedu izpildes līdzekļus, lai panāktu tā ātru un kvalitatīvu izpildi. Visbiežāk tiesu izpildītāji piedziņu vērš uz parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kas ir parādnieka tiesības mazāk ierobežojošs piespiedu izpildes līdzeklis.

Ar darba samaksu saprot darbiniekam regulāri izmaksājamo atlīdzību, kas ietver arī noteiktas piemaksas, prēmijas un citas atlīdzības. Darba samaksai pielīdzināti maksājumi ir tādi naudas līdzekļi, kas tiek aprēķināti no personas darba algas vai kā citādi ir saistīti ar gūtajiem ienākumiem. Piemēram, darba samaksai pielīdzināti maksājumi ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, piemēram, vecuma pensija, invaliditātes pensija, maternitātes pabalsts, bezdarbnieka pabalsts un citi.

Civilprocesa likuma 594. panta kārtībā tiesu izpildītājs var vērst piedziņu gan uz darba samaksu, gan tai pielīdzinātajiem maksājumiem, parādniekam saglabājot naudas līdzekļus vienas minimālās mēneša darba algas vai puses no tās apmērā atkarībā no parāda veida.

Tomēr ne visi ienākumi, ko gūst parādnieks, ir tādi, uz kuriem tiesu izpildītājs var vērst piedziņu. Civilprocesa likuma 596. pantā ir uzskaitīta virkne naudas summu, uz kurām piedziņas vēršana nav atļauta, tai skaitā uz dažādiem pabalstiem.

Piemēram, viens no šādiem pabalstu veidiem ir valsts sociālie pabalsti, kas ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Valsts sociālais pabalsts, piemēram, ir ģimenes valsts pabalsts, ko piešķir personai, kura audzina bērnu. Tā kā piedziņas vēršana uz šiem pabalstiem nav atļauta, parādnieks naudas līdzekļus pabalsta apmērā saņem papildus, piemēram, darba samaksai.

Laikā, kad valstī ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības dēļ, pašvaldība var piešķirt ģimenei pabalstu krīzes seku pārvarēšanai, kā arī piemaksu pie šī pabalsta par katru apgādībā esošo bērnu. Tā kā šie pabalsti ir sociālās palīdzības pabalsti, tiesu izpildītāji uz tiem piedziņu nevērš. Tas pats attiecas arī uz piemaksu pie dīkstāves pabalsta, kas ir paredzēta bērna, kura vecāks Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir nonācis finansiālās grūtībās, uzturēšanai.

Ievērojot to, ka pabalsti, kuri nav saistīti ar darba samaksu, jau šobrīd nav pakļauti ieturējumu veikšanai, priekšlikums aizliegt piedziņas vēršanu uz jebkāda veida pabalstiem tikai samazinātu tiesu nolēmumu izpildi un parādu atgūšanas iespējas. Personai, kura saņem pabalstu, uz kuru var vērst piedziņu, tiek saglabāti naudas līdzekļi normatīvajos tiesību aktos noteiktajā apmērā. Savukārt, ja ienākumi nesasniedz valstī noteikto vienas minimālās darba algas apmēru vai pusi no tās, tiesu izpildītājs ieturējumus neveiks vispār.

Bieži nākas dzirdēt pārmetumus, ka no parādniekam saglabājamajiem minimālajiem naudas līdzekļiem tomēr tiek ieturētas vēl papildu summas. Skaidrojot situāciju tālāk, izrādās, ka minētā nauda ir bankas komisijas maksa par rīkojumu apstrādi, kura nav tiesu izpildītāja ieturēta. Parādnieks, kurš ir atvēris kontu noteiktā bankā, ir piekritis tās sniegto pakalpojumu izmaksām.

Lai nerastos neparedzēti pārpratumi, parādniekiem ir svarīgi atcerēties par savu pienākumu sadarboties ar tiesu izpildītāju un informēt par saviem ienākumiem – darba algu, pabalstiem, kurus parādnieks saņem vai saņems un citiem ienākumiem. Ja ir vairākas izpildu lietas pie dažādiem tiesu izpildītājiem, tad jāinformē katrs tiesu izpildītājs atsevišķi. Parādniekam ir pienākums informēt tiesu izpildītāju par bankas kontu, kurā viņš vēlas, lai viņam tiktu saglabāti naudas līdzekļi, jo tiesu izpildītājam citādi nav iespējams iegūt šādu informāciju.