“Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, kas prasa taisnīgu regulējumu,” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, akcentējot, ka apakškomisijas priekšlikums paredz risināt situāciju, kad kriminālprocess uzsākts par krāpšanu, kas izdarīta ar bezmantinieka mantu. 

A.Judins atsaucās uz sabiedrībā plašu rezonansi guvušo gadījumu, kad, nomirstot dzīvokļa īpašniekam, kuram nebija mantinieku, un dzīvoklim kļūstot par valsts īpašumu, krāpnieki viltoja dokumentus un dzīvokli realizēja pēc saviem ieskatiem. Šo īpašumu iegādājās labticīgais ieguvējs, un šogad tiesa atzina dzīvokli par noziedzīgi iegūtu mantu un lēma to atdot pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij. 

“Apakškomisijas priekšlikums nav mēģinājums risināt vienu gadījumu, bet gan aicinājums izstrādāt regulējumu, lai aizsargātu labticīgos ieguvējus šādās situācijās,” akcentēja A. Judins. 

Priekšlikums paredz papildināt likumu, nosakot, ka bezmantinieku manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu un uz kuru tās labticīgajam ieguvējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, atstājama labticīgajam ieguvējam. Tāpat iecerēts noteikt, ka valsts labā no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, piedzen šīs mantas vērtību. 

Sēdē klātesošie aktualizēja arī jautājumu par tiesiska mehānisma izveidi, lai labticīgajam ieguvējam varētu kompensēt zaudējumus. Tāpat tika norādīts uz nepieciešamību situāciju risināt kompleksi, vērtējot nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus grozījumiem saistītajos likumos. 

Apakškomisija turpinās strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām, lai efektīvāk varētu aizsargāt labticīgo ieguvēju intereses kriminālprocesā, sacīja A. Judins.