Būtiski atzīmēt, ka nolēmumu sagatavošanas stadijā īpaša vērība tiek pievērsta līdzšinējās prakse izpētei, principu veidņu sagatavošanai un aktualizēšanai, kā arī automatizētai dokumentu apstrādei (sagatavošanai).

Dalībvalstu tiesu pārstāvji dalījās pieredzē par tiesas darba organizācijas un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanas jautājumiem. Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane stāstīja par Latvijas Augstākās tiesas pieredzi ārvalstu un starptautisko tiesu judikatūras izmantošanā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu izmantošanu Senāta nolēmumos, kā arī par Senāta nolēmumu pieejamību.

Pasākuma otrajā daļā tika apspriesti dalībvalstu tiesu iesūtītie aktuālie jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kā arī aplūkota kopīgotā zināšanu platforma un jautājumi, kas saistīti ar informācijas apmaiņas platformas papildināšanu ar jaunām tēmām un lietotājiem draudzīgām iespējām. Īpaši atzīmējams, ka nākotnē plānots nodrošināt tās pieejamību arī latviešu valodā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas organizētajā Augstāko nacionālo tiesu tīklā šobrīd sadarbojas 93 tiesas no 41 valsts.