Sarunu cikls par nākamā gada un vidēja termiņa budžetu sākās jau gada pirmajā pusē pavasarī, LPS organizējot sarunas ar nozaru ministrijām. Tradicionāli svarīgākās sarunas ir ar Finanšu ministriju, pēc kurām tiek sagatavots vienošanās un domstarpību protokols, kas ir nozīmīga valsts nākamā gada budžeta likumprojekta sastāvdaļa.

“Sarunas ar nozaru ministrijām, jo īpaši ar Finanšu ministriju, bija konstruktīvas un šogad esam panākuši vairākas svarīgas vienošanās par pašvaldību budžetu 2022. gadā un vidējā termiņā. Šogad būtisks pienesums panāktajam rezultātam bija tikšanās ar Ministru prezidentu, finanšu ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kas notika paralēli sarunu ciklam ar Finanšu ministriju. Paldies visām ministrijām un Ministru prezidentam par uzklausīšanu. Par jautājumiem, kur neesam panākuši vienošanos, mēs turpināsim uzstāt, kad budžets tiks izskatīts Saeimā un arī nākamā gada sarunās,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Saglabājot pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju 75%/25%, pašvaldībām kopējais ieņēmumu pēc izlīdzināšanas pieaugums 2022. gadā tiek prognozēts 52,3 miljonu eiro jeb 3,1% apmērā attiecībā pret 2021. gadu. Divām pašvaldībām ieņēmumi salīdzinājumā ar 2021. gada samazināsies: Jūrmalai par 845,1 tūkstošiem eiro jeb par 1,6%, Ropažu novadam – par 391,6 tūkstošiem eiro jeb par 1,2%. Savukārt pārējām pašvaldībām  izlīdzinātie ieņēmumi salīdzinājumā ar 2021.gadu palielināsies robežās no 1,6% līdz 7,3%. Lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums būs Olaines novadam – par 7,3%, Ādažu novadam – par 6,9%, Mārupes novadam – par 6,8%, Saulkrastu novadam – par 6,5% un Salaspils novadam – par 6,2%.

Vidēji valstī 2022. gadā pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju būs 850 eiro. Mazākie izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāji būs Augšdaugavas novadā – 714 eiro, lielākie Mārupes novadā – 1064 eiro.

Lai atbalstītu pašvaldības, kurās ir zemākie izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju (līdz 800 eiro), un ar mazāko ieņēmumu pieaugumu (zem 3,1%), Finanšu ministrija sagatavos risinājumu priekšlikumus papildu finansējuma piešķiršanai. Vienlaikus ir panākta vienošanās 2022. gada laikā izstrādāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas būs par pamatu stabilai un prognozējamai ieņēmumu bāzei.

Būtiski, ka sarunās ar Finanšu ministriju ir panākta vienošanās, ka pašvaldībām IIN 2022. gadā tiks garantēts 100% apmērā. Vienošanās arīdzan paredz, ka gadījumā, ja ceturkšņa pirmajā vai otrajā mēnesī tiks konstatēta faktisko IIN ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), lielāka par 10%, FM var rosināt Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām.

Lai pašvaldības varētu īstenot investīciju projektus, 2002. gadā un vidējā termiņā pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums būs 118 miljonu eiro apmērā. Ar Finanšu ministriju panāktā vienošanās paredz pašvaldību aizņēmumu limita palielinājumu par 70 miljoniem eiro un vēl 30 miljoniem eiro pašvaldību investīciju programmai. Kā aizņēmumu prioritātes 2022. gadā ir noteiktas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti un pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība un paplašināšana. Valdības sēdē tika panākta vienošanās, ka katra pašvaldības varēs aizņemties 1 miljonu eiro investīciju projektiem atbilstoši pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam. Katra pašvaldība varēs īstenot ne vairāk kā divus prioritāros projektus, par kuriem būs saņemts pozitīvs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums.

Svarīgākā vienošanās sociālajā jomā ir par valsts līdzfinansējuma paredzēšanu garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem no 2023. gada, neizslēdzot iespēju operatīvi risināt finansējuma palielināšanu jau 2022. gadā gadījumā, ja šo pabalstu saņēmēju loks strauji palielinās saistībā ar energoresursu cenu un citu komunālo pakalpojumu tarifu palielināšanos.

Domes sēdē panākta vienošanās saistībā ar mājokļu pieejamības risinājumu, proti, valdība izstrādās ilgtspējīgu mājokļu attīstības programmu reģionos.

Vienlaikus protokolā ir fiksēti pušu atšķirīgie viedokļi par finansējuma nepieciešamību vairākās nozarēs. Izglītības nozarē LPS turpina uzstāt uz finansējuma palielinājumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu atalgojumam un profesionālās izglītības programmu īstenošanai pašvaldību izglītības iestādēs. Ekonomikas ministrijas pārraudzības nozarēs LPS uzskata, ka ir nepieciešams finansējums sociālo un īres mājokļu būvniecībai un biznesa inkubatoru tīkla attīstībai. Sarunās ar Labklājības ministriju atšķirīgi viedokļi saglabāti par finansējumu sociālās aprūpes centru infrastruktūrai, bāriņtiesas informācijas sistēmas ieviešanai un uzturēšanai, kā arī par finansējuma nepieciešamību, lai nodrošinātu pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem viņu dzīvesvietā. Tāpat nav ņemts vērā LPS aicinājums paredzēt finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, pēdējās jūdzes elektronisko sakaru tīkla infrastruktūrai, piekrastes joslas apsaimniekošanai un meliorācijas projektu īstenošanai.

Ņemot vērā, ka diskusijas par valsts budžetu notiks arī Saeimā, LPS turpinās aizstāvēt tās pozīcijas, par kurām nav panāktas vienošanās sarunās ar ministrijām un Ministru kabinetu.