Iepriekš publiski par ELT pieņemto lēmumu izskanējis tas, ka lietā piešķirta augstāka ticamība ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem, kā arī nav konstatēts noziedzīgs nodarījums, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme.

Par minēto ELT lēmumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Rīgas apgabaltiesai iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt.

2021. gada 19. oktobrī Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, nolēma atcelt ELT pieņemto lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā, nolēma tos konfiscēt un ieskaitīt Latvijas valsts budžetā.

Rīgas apgabaltiesa atzina, ka ar pirmstiesas procesā iegūto pierādījumu kopumu ir sasniegts Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais pierādīšanas slieksnis, proti, arestētajiem naudas līdzekļiem, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Apelācijas instances tiesa nekonstatēja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta trešajā daļā noteikto aizskartās mantas īpašnieka  pārstāvji būtu pierādījuši minēto naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Turklāt Rīgas apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesa nepamatoti konstatējusi kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, jo nav ņēmusi vērā apstākļus, ka izmeklēšanas laikā jāievēro ne tikai Latvijas Republikas likumdošana, bet arī citu valstu, kurās notiek ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītu noziegumu izmeklēšana, likumi.

Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.