Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā tiek precizēts viens no kukuļošanas ar starpniecību veidiem. Turpmāk par kukuļdošanu, izmantojot starpnieku, būs uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti pieļāvusi, ka starpnieks izdarīs kukuļdošanu. Turklāt kriminālatbildība iestāsies neatkarīgi no tā, vai starpniekam nosaukta konkrēta amatpersona, kurai domāts kukulis, un kādos apstākļos nododams kukulis.

Vienlaikus līdz ar šiem grozījumiem Ministru kabinets arī atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas izstrādāti, lai precizētu netieši noziedzīgi iegūtas mantas skaidrojumu; noteiktu kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu; starpniecību kukuļošanā izslēgtu kā pastāvīgu noziedzīgu nodarījumu; pārskatītu kvalificējošās pazīmes – būtisks kaitējums, tvērumu Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu dispozīcijās.

Grozījumus vēl jāizskata Saeimā, bet ar tiem iespējams iepazīties TAP portālā.