Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem gūtas uzvaras piemiņas diena. 1919. gada 11. novembrī tika gūta uzvara ne tikai pār pretinieku – pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā, bet arī pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai.

Lāčplēša dienu oficiāli atsāka atzīmēt 1988. gadā. Kopš 1990. gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

• To paredz likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 2. pants.

Valsts apbalvojumu saņēmēji

Ordeņu kapitula paziņojumi liecina, ka Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 33 personām, Viestura ordenis – 11 un Atzinības krusts – 16 personām.

Ar apbalvojumu saņēmēju sarakstu var iepazīties “Latvijas Vēstnesī”. Ordeņu kapitula paziņojumu oficiālās publikācijas:

• Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni (apbalvojums 33 personībām)
• Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni (apbalvojums Japānas vēstniekam)
• Par apbalvošanu ar Viestura ordeni
• Par apbalvošanu ar Atzinības krustu

Valsts apbalvojuma likums

Valsts apbalvojumu likums "Latvijas Vēstnesī" tika izsludināts 2004. gada 24. martā, un tas nosaka Latvijas valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

Līdz ar neatkarības atgūšanu ir atjaunoti trīs Latvijas valsts vēsturiskie apbalvojumi:

• Triju Zvaigžņu ordenis, visaugstākais valsts apbalvojums: nodibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994. gadā. Tā devīze ir Per aspera ad astra – Caur ērkšķiem uz zvaigznēm;
• Viestura ordenis: nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. Ordeņa devīze ir Confortamini et pugnate – Esiet stipri un cīnieties;
• Atzinības krusts: nodibināts 1938. gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. Ordeņa devīze ir Pour les honnêtes gens – Godaprāta ļaudīm.