Izskatāmajā lietā pirmās instances tiesa bija atzinusi par pamatotu apsūdzību daļā par diviem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz vienu konstatējot kriminālatbildības noilgumu.

Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores iesniegto apelācijas protestu un apsūdzētās aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību, atzina par pamatotiem prokurores argumentus par to, ka attiecībā uz apsūdzētās izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav iestājies noilgums. Savukārt aizstāvja sūdzību, ar kuru tika lūgts atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt jaunu spriedumu, apsūdzēto attaisnojot, apelācijas instances tiesa atzina par nepamatotu un noraidīja.

Lietā risināts strīds par Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 478 „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteikto amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību, norādot informāciju par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Vērtēti arī citi ar valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu saistīti jautājumi, kuriem ir būtiska nozīme Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā.

Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas veikto tiesību normu interpretāciju par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību un secinājumus par apsūdzētās darbību juridisko kvalifikāciju.

Lieta Nr.SKK-37/2021 (15830014616)