Diskusija būs vērojama tiešraidē Tiesībsarga biroja mājaslapā www.tiesibsargs.lv un Facebook kontā, kā arī portālā TVNET. Diskusijā būs nodrošināts zīmju valodas tulks un pieejami subtitri reāllaikā.

Pasākumu ar ievadvārdiem atklās tiesībsargs Juris Jansons un Satversmes tiesas tiesnesis, asoc. profesors Dr.iur. Artūrs Kučs.

“Māksla – brīvība vai tiesības šokēt?” – šo jautājumu no juridiskās puses apskatīs zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partnere Ieva Andersone, ārlietu ministra padomnieks Mag.iur. Mārtiņš Drēģeris un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Eva Vīksna.

Savukārt mākslas, psiholoģijas un sociālo perspektīvu akcentēs Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, profesors Kristaps Zariņš, žurnālists, publicists un sociālo procesu pētnieks Māris Zanders, kā arī Latvijas Mākslas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, docētāja RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā Mg.sc.sal. Elīna Akmane.

Diskusijas noslēgumā tās dalībnieki apspriedīs diskusijas laikā akcentētos jautājumus un nianses, kā arī atbildēs uz tiešsaistē uzdotajiem skatītāju jautājumiem.

Diskusiju moderēs Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ilona Lošaka.

Tiesībsargs akcentē – māksla ir viens no cilvēka izpausmes veidiem, ko aizsargā vārda brīvība. Vienlaikus māksla nereti pārbauda šīs brīvības robežas un var aizskart kādu sabiedrības grupu jūtas.

Mākslai tiek dota diezgan plaša izpausmes telpa un virkne likumīgu ierobežojumu izpausmes brīvības jomā uz to neattiecas. Vienlaikus pastāv uzskats, ka māksla ne vienmēr un ne visur ir “vietā”.

Kā zināms, šogad sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja Kristiana Brektes publiskais mākslas darbs – murālis – , kas bija veltīts māksliniecei Džemmai Skulmei, un darba vizualizācija, īpaši tā atrašanās uz izglītības iestādes ēkas fasādes, sabiedrībā izraisīja neviennozīmīgu vērtējumu. Toreiz savu vērtējumu sniedza arī tiesībsargs.

Pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem, 10. decembrī, ANO pieņēma un apstiprināja Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju. Kopš šī brīža 10. decembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā  Cilvēktiesību diena.

Kā nemainīga vērtība ik gadu, Starptautiskās cilvēktiesību dienas laikā ir tiesībsarga rīkotā konference par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.