Tieslietu padome 10. decembra sēdē uzklausīja informāciju par tiesu sistēmai aktuāliem procesiem – e-lietas ieviešanu, Tieslietu mācību centra izveidi un Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu ES salīdzinošajā apkopojumā par rezultātiem tiesiskuma jomā.
Par e-lietas ieviešanu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs informēja par Augstākās tiesas 9.decembra plēnuma lēmumu “Par tiesību uz taisnīgu tiesu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu saistībā ar tiesu darba digitalizāciju”. Ārkārtas plēnuma sasaukšanas iemesls bija sasteigta pāreja uz lietu elektronisku izskatīšanu, sākot no šī gada 1. decembra, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu. Lai neciestu lietu dalībnieki intereses, nepaildzinātos lietu izskatīšanas termiņi un neciestu tiesvedības kvalitāte, plēnums sniedza tādu jaunā regulējuma iztulkojumu, ar kuru paredzēts saglabāt lietas materiālu paralēlu organizēšanu papīra formātā pilnā apmērā līdz tiks izdarīti nepieciešami IT sistēmu uzlabojumi un tiesas nodrošinātas ar e-lietu vešanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.
Par Tieslietu mācību centra izveidi. Tieslietu ministrija informēja par Tieslietu mācību centra izveides projekta virzību. Paredzēts, ka Tieslietu mācību centrs sāks darbu 2025. gada 1. janvārī, finansējums tā izveidei tiek piešķirts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda. Tieslietu mācību centra izveidošanai ministrija darbojas četros virzienos: administratīvās darbības projekta uzsākšanai; projekta ieviešanas saturiskās darbības (mācību pasākumi); infrastruktūras pielāgošana; normatīvo aktu bāzes izstrāde.
Par ES apkopotajiem rezultātiem tiesiskuma jomā. Tieslietu padomes sekretariāta padomniece Dace Šulmane iepazīstināja ar jaunākajiem Eiropas Savienības apkopotajiem dalībvalstu rezultātiem tiesiskuma jomā (EU Justice Scoreboard 2021). Tika gan norādīts, ka apkopojumā iekļautie dati ir divus gadus seni, līdz ar to šobrīd situācija var būt citāda. Šajā apkopojumā kā Latvijas stiprie punkti atzīmēti lietu izskatīšanas termiņu stabilitāte, tiesu spriedumu pieejamība elektroniski, lietu pārvaldība un statistika, kā arī prokuratūras un advokatūras neatkarības līmenis. Kā Latvijas vājie punkti secināti tiesu neatkarības uztveres lēnie uzlabojumi un augstas tiesu nodevas.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
