Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas blakus lēmumu prokuratūra informēta par fiziskās personas iespējamām krāpnieciskajām darbībām maksātnespējas procesā.

Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem tiesa nav paziņojusi kreditoriem par fiziskās personas pieteikuma par maksātnespējas procesa izbeigšanu izskatīšanu rakstveida procesā, tādējādi kreditoriem liedzot iespējas izteikt iebildumus pret maksātnespējas procesa izbeigšanu. Tāpat protestā norādīts, ka persona maksātnespējas procesa gaitā ir guvusi papildu ienākumus, saņemot atalgojumu un autoratlīdzību, nenorādot šos ienākumus saistību dzēšanas plānā.

Protestā minētos argumentus Senāts atzinis par pamatotiem, vienlaikus uzsverot, ka pēc tam, kad ar tiesas lēmumu apmierināts personas pieteikums par maksātnespējas procesa izbeigšanu, persona ir cēlusi tiesā trīs prasības par amata atlīdzības un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu, norādot, ka maksātnespējas procesa laikā, pildot valdes locekļa amata pienākumus, atalgojumu nesaņēma. Persona maksātnespējas procesa laikā nav centusies realizēt savas tiesības un saņemt atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu. Debitoru parādu atgūšanu viņa uzsākusi tikai pēc tam, kad tiesa bija nolēmusi maksātnespējas procesu izbeigt un parādnieku atbrīvot no nedzēstajām saistībām.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 143. panta otro daļu parādnieka manta ir arī parādnieka ienākumi, kas gūti fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā. Tādējādi  naudas līdzekļi, uz kuriem parādniekam tiesības radušās pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, uzskatāmi par ienākumiem šīs likuma normas izpratnē. Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 155. pantu maksātnespējīgai fiziskai personai ir pienākums vienu trešo daļu no saviem ienākumiem novirzīt kreditoru prasījumu segšanai.

Senāts atcēla Rīgas rajona tiesas 2018. gada 11. decembra lēmumu un fiziskās personas pieteikumu nodeva jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.