Ar cieņu pret cilvēku, taisnīgi – tādi bija senatores Daces Mitas spriedumi. Netaisnīgi – tāds ir likteņa spriedums, pārraujot viņas dzīvi tik agros gados.

Augstākā tiesa ir zaudējusi spēcīgu tiesnesi un brīnišķīgu kolēģi – ar plašu prātu un dziļu sirdi. Tiesu sistēma ir zaudējusi iedvesmotāju, pārliecinātāju, augstu ētikas standartu uzturētāju. Tas ir neizsakāms zaudējums visai Latvijai.

Dace Mita 1995. gadā beigusi tieslietu studijas Latvijas Universitātē, 1998. gadā ieguvusi maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā Padujas Universitātē Itālijā. Šie studiju virzieni kļuva par viņas profesionālās darbības pamatvērtībām. Cilvēktiesības un demokrātija Dacei nebija formāli termini, bet visdziļākās dzīves vērtības.

1997.–2003. gadā Dace Mita strādāja par Saeimas Juridiskās komisijas konsultanti un Juridiskā biroja konsultanti. Viens no vēsturiski nozīmīgākajiem likumiem, kura tapšanā piedalījās Dace (toreiz vēl Āboliņa), bija Administratīvā procesa likums.

Administratīvās tiesības kļuva par Daces sirdsdarbu, un, Latvijas tiesu sistēmā veidojot jaunu tiesu atzaru – administratīvās tiesas, viņa 2004. gadā kļuva par Administratīvās apgabaltiesas pirmā sastāva tiesnesi.  Jau pēc diviem gadiem, 32 gadu vecumā, Dace Mita bija senatore Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Latvijas tiesnešu konferencē 2008. gadā Dace Mita aicināja kolēģus veidot Tiesnešu ētikas komisiju un tika ievēlēta par šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieci. Komisijas pirmais sastāvs ielika stingrus pamatus jaunajai tiesnešu pašpārvaldes institūcijai. Dace bija darba grupā, kas izstrādāja Latvijas tiesu sistēmas komunikācijas stratēģiju, un piedalījās Tiesnešu ētikas komisijas atziņu krājuma veidošanā. No 2020.gada viņa atkal bija ievēlēta Tiesnešu ētikas komisijā. Viņai uzticējās, viņa iedvesmoja.

Pagājušajā gadā, atzīmējot Administratīvā procesa likuma 20. gadadienu, videointervijā ar likuma izstrādātājiem Dace Mita saka vārdus, kas ir bijuši viņas ikdiena un kas mūsu atmiņās paliks kā senatores visaugstākais darba princips: “Valsts nevar būt tiesiska vai demokrātiska, ja viņa aizmirst par to, kā viņā jūtas cilvēks. Valsts nevar būt demokrātiska un tiesiska, ja netiek paturēts prātā, ka visa pamatā ir cilvēka cieņa. Ka cilvēks nav tikai kāda aile kādā excel tabulā, pret kuru tu robotizēti pieņem kādu lēmumu. Tās patiešām ir cilvēku dzīves, un mums tas ir jāatceras [..]. Tiesību normas var piemērot dažādi: vairāk gramatiski, vairāk teleoloģiski, vairāk sistēmiski. Ir ļoti svarīgi atcerēties to, kas ir aiz burtiem, aiz cipariem, aiz tā, kas ir formāli uzrakstīts [..]. Tikko kā mēs sākam aizmirst par pamatvērtībām, tad arī citām lietām vairs nav tik lielas nozīmes.”

Daces Mitas ieguldījums valsts pārvaldes, cilvēktiesību un administratīvā procesa izveidošanā un nostiprināšanā ir Latvijas tiesu sistēmas vēsturē paliekošs. Tāpat kā kolēģu atmiņas par Daci – nosvērtu, atbildīgu, radošu, ļoti gaišu, sirsnīgu un līdz sirds dziļumiem cilvēcīgu cilvēku.  

Augstākā tiesa izsaka visdziļāko līdzjūtību Daces vīram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesim Mārtiņam Mitam, dēlam Edvardam un meitiņām Beātei un Maijai.